20. gadsimta vidus. Pamests kuģis okeāna nekurienē. Uz tā – kuģa apkalpe un suns. Visi miruši un, kā rādās, ne tajā patīkamākajā veidā, jo salto līķu sastingušās acis ir ieplestas šausmās, bet mutes savilktas neiedomājamu baiļu izteiksmē. Neviens nezina, kas tur īsti notika, jo īsi pēc tam, kad glābēji bija spoku kuģi atklājuši, tas uzsprāga. Vismaz tāds ir izplatītākais stāsts.

1947. gadā kuģi Malakas šaurumā netālu no Indonēzijas ziņoja par kādu izmisušu balsi, kas pēkšņi atskanējusi to radio saziņas kanālos. Balss vēstīja: “Visi virsnieki, to skaitā kapteinis, ir miruši. Tie guļ radio telpā un uz tiltiņa. Iespējams, visa apkalpe ir mirusi...” Pēc tam sekoja juceklīgi Morzes signāli un tad pēdējie vārdi: “Es mirstu.”

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X