/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2023/01/02/15057663t1hc269.jpg)
Kremlis otrdien paziņojis, ka Krievijas kara mērķu sasniegšanai Ukrainā esot prioritāte pār jebkādām iespējamajām miera sarunām.
Kremlis: Mērķu sasniegšana Ukrainā ir prioritāra pār miera sarunām (9)
Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka līdz šim no Kijivas neesot nekādu signālu, ka ukraiņu būtu gatavi sarunām.
"Šajā gadījumā mūsu mērķu sasniegšana ir vissvarīgākā lieta, tā ir mūsu prioritāte," piebilda Peskovs.
Viņš norādīja, ka pirms sarunu uzsākšanas Ukrainai esot jāatzīst daļēji okupēto Doneckas, Luhanskas, Zaporižjes un Hersonas apgabalu piederība Krievijai.
"Tā ir ļoti svarīga realitāte," apgalvoja Kremļa rupors, lai gan apgabalus, par kuru aneksiju, pamatojoties uz fiktīviem referendumiem, un pretrunā ar starptautiskajām tiesībām Maskava paziņoja septembrī, tā pilnībā pat nekontrolē.
Vēl jo vairāk, no Hersonas, par kuras pievienošanu Krievijai uz "mūžīgiem laikiem" paziņojuši Kremļa emisāri, krievi tika patriekti jau novembrī.
Turklāt Maskavai nav nekāda pamata cerēt, ka šīs aneksijas varētu atzīt pat tās galvenie sabiedrotie, nemaz nerunājot par starptautisko sabiedrību.
Peskovs arī izteicās, ka Maskavai vēl esot jāsasniedz zināmi kara mērķi. Lai gan nekādus racionālus kara mērķus Krievija tā arī joprojām nav spējusi formulēt, pirms gada uzsākot atkārtoto iebrukumu Ukrainā Putins paziņoja, ka esot jāpanāk Ukrainas "denacifikācija" un "demilitarizācija".
Kā ziņots, Ukrainas valdība par sarunu uzsākšanas priekšnoteikumu uzskata pilnīgu Krievijas karaspēka izvešanu no okupētajām teritorijām, norādot, ka vispirms jāgūst uzvara kaujas laukā, pirms ķerties pie diplomātijas.
Pretējā gadījumā, Putins jebkādas sarunas un uguns pārtraukšanu izmantos vienīgi kā atelpu, lai pēc tam atsāktu uzbrukumu.