Neliela recesija, nevis visaptveroša krīze: banku analītiķi komentē ekonomisko situāciju

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 0,4%. Sarežģītās situācijas dēļ prognozes saglabāsies piezemētas, pat, ja beigās ekonomika gadu noslēgs ar labāku izaugsmes rādītāju.

Gašpuitis skaidro, ka iepriekšējais gads pagājis svārstīgā noskaņojumā. Lielu piepūļu un veiksmes palīdzību gan Eiropa, gan Latvijas izvairījās no smagākiem satricinājumiem, kas ir atzīstams sniegums.

Lejupslīdi piedzīvoja būvniecības un tirdzniecības nozares un pārējā rūpniecība. Gašpuitis norāda, ka būvniecības kritums veidojās nenoteiktības un strauji kāpjošo izmaksu ietekmē un birokrātijas lēnīgums bremzēja Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūšanu nozarē. Pēdējais izaicinājums saglabājas arī uz šo gadu, kaut noskaņojuma uzlabošanās būvniecībā ekonomista ieskatā liecina par perspektīvu uzlabošanos.

Tirdzniecības sarukums meklējams vairumtirdzniecības preču plūsmu izmaiņās, skaidro Gašpuitis. Neliels kritums par gadu (-3,1%), bet īpaši straujš ceturtajā ceturksnī vērojams finanšu un apdrošināšanas nozarē. Gašpuitis prognozē, ka kritums šajā nozarē turpināsies arī šogad iedzīvotāju piesardzības un izmaksu kāpuma dēļ. Spēkā turpinās pieņemties sankciju attiecībā uz Krieviju negatīvā ietekme. Pērn šī ietekme ir bijusi salīdzinoši nebūtiska. Savukārt apstrādes rūpniecībai labas ziņa ir eirozonas ekonomikas perspektīvu stabilizēšanās, norāda ekonomists.

Viņš uzskata, ka ekonomikas perspektīvas kļuvušas ne tik draudīgas un prognozes tuvākajā laikā mazliet uzlabosies.

"Inflācijas līknes pagriešanās kopsolī ar silto ziemu sniegs atbalstu pirktspējai, kas gada otrajā pusē jau varētu sākt atjaunoties. Tas nenotiks vienmērīgi, kā dēļ valdībai mērķēti atbalsta pasākumi ir jāturpina. Inflācijas sekas būs jūtamas ilgstoši un pazīmes norāda, ka cenu kāpuma tempu kritums var būt ar mainīgām sekmēm, kas liks centrālajām bankām turpināt agresīvo monetāro politiku," pauž Gašpuitis.

Straujā procentu likmju celšanas viļņa ietekme ir starp lielākajiem riskiem globālās ekonomikas izaugsmei šogad, uzsver ekonomists. Ņemot vērā visas problēmas, ar kurām saskaras mājsaimniecības, perspektīvas ir pozitīvas, vismaz kas attiecas uz pakalpojumiem. Vienlaikus Gašpuitis šaubās, vai uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām Eiropā un arī Latvijā jau esam pilnībā redzējuši straujo procentu likmju kāpuma ietekmi. Tā izpaudīsies pakāpeniski.

"Neskatoties uz enerģijas cenu kritumu gada sākumā, enerģijas cenu jautājums, visdrīzāk, atkal aktualizēsies. Citiem vārdiem, izaicinājumu šogad netrūks un risku līmenis saglabāsies augsts. Ņemot vērā ģeopolitisko kontekstu, situācija ekonomikā ir stabila," teic Gašpuitis.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka Latvijas ekonomikas izaugsme 2022.gada nogalē ir apstājusies un Latvijas ekonomika šobrīd balansē uz recesijas robežas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2022.gada pēdējā ceturksnī Latvijas IKP pieauga par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni tas palika nemainīgs.

Saskaņā ar aktuālāko Latvijas ekonomikas novērtējumu, Latvijas IKP ir samazinājies divos no pēdējiem trīs ceturkšņiem, kas atbilst visplašāk lietotajai recesijas definīcijai, norāda Āboliņš. Tomēr ekonomists skaidro, ka daudzās nozarēs turpinās izaugsme, bezdarbs ir zems, patēriņš aug un no nozīmīgas ekonomikas lejupslīdes pagaidām ir izdevies izvairīties. Tādēļ gluži par recesiju pašreizējo situāciju nosaukt nevar un pērn kopumā Latvijas IKP, neskaitot inflāciju, ir audzis par 2%.

Papildus tam, pērnā gada Latvijas IKP rezultāti kopā ar citiem ekonomikas rādītājiem liek domāt, ka 2022.gadā nav palielinājusies Latvijas ekonomikas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, skaidro Āboliņš.

Lai arī pērn kopumā Latvijas ekonomika ir nedaudz augusi, dažādu nozaru sniegumi pagājušajā gadā ir bijuši ļoti atšķirīgi un, augstās inflācijas dēļ, eiro izteiksmē Latvijas IKP pieauga par vairāk nekā 16%, skaidro Āboliņš. Salīdzinājumā ar 2021.gadu, pērn Latvijas ekonomikā visstraujāk augušas izmitināšanas un ēdināšanas (+57,5%), kā arī mākslas un izklaides nozares (+26,6%), kas gan pamatā ir saistīts Covid-19 ierobežojumu atcelšanu. Papildus tam pērn augušas arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu (+14%), un komercpakalpojumu (+15,7%) nozares. Savukārt būvniecības un tirdzniecības izlaides apjomi 2022.gadā samazinājās par attiecīgi 11,3%, un 6,3%.

Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies bez lieliem pārsteigumiem, atzīst Āboliņš. No sliktākajiem enerģijas krīzes scenārijiem ir izdevies izvairīties, un dabasgāzes, kā arī elektrības cenas Eiropā ir samazinājušās. Valsts atbalsts kopā ar ienākumu pieaugumu palīdz mājsaimniecībā tikt galā ar enerģijas cenu kāpumu, un mazumtirdzniecībā janvārī ir fiksēts pat neliels pieaugums, lai arī šis pieaugums ir pret 2022.gada sākumu, kad vēl spēkā bija dažādi Covid-19 ierobežojumi.

Āboliņš uzsver, ka rūpniecībā gan šobrīd ir recesija, un ražošanas apjomi sarūk visā Baltijā, taču kritumi pagaidām ir relatīvi nelieli, un februārī ražotāju noskaņojumā ir redzamas pozitīvas tendences. Tāpat janvārī pirmo reizi reģistrēto auto skaits Latvijā ir bijis zemāks kā iepriekšējos gados, un mazinās aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū. Tomēr būvniecībā šo aktivitātes kritumu palīdzēs kompensēt apjomīgas ES fondu investīcijas, kas šogad un nākamgad ieplūdīs Latvijas ekonomikā, uzskata ekonomists.

Kopumā ekonomikas izaugsmes perspektīvas 2023.gadam Āboliņam šobrīd šķiet labākas nekā tās bija 2022.gada rudenī. Eiropai ir izdevies izvairīties no enerģijas krīzes sliktajiem scenārijiem un dabasgāzes cenas ir samazinājušās par vairāk nekā 80% no 2022.gada augstākajiem līmeņiem. Arī IKP eirozonā turpina augt, savukārt bezdarba līmenis ASV janvārī ir samazinājies līdz 3,4%, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 50 gadu laikā, kas liecina par ļoti spēcīgu darba tirgu. Šīs pozitīvās tendences atspoguļojas arī nedaudz labākās ekonomikas prognozēs.

Tomēr pašreizējā situācija pasaules ekonomikā joprojām ir ļoti neskaidra, un ir redzama liela atšķirība starp dažādiem ekonomikas rādītājiem, vēsta Āboliņš. Kamēr atsevišķi rādītāji, piemēram, pozitīvs IKP pieaugums, zems bezdarba līmenis, pieaugošais mazumtirdzniecības apjoms liecina par stabilu un veselīgu ekonomiku, citi faktori, piemēram, patērētāju un uzņēmumu negatīvais noskaņojums, un apsteidzošie rādītāji finanšu tirgos joprojām norāda uz augstiem recesijas riskiem, skaidro Āboliņš. Tāpat turpinās karš Ukrainā, ģeopolitiskie riski ir augsti, un noturīgi augstā inflācija liek domāt, ka procentu likmju kāpums turpināsies un "Euribor" likmes šogad varētu pietuvoties 4%.

Tādēļ par šī gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvām Āboliņš joprojām ir piesardzīgs, un pēc viņa prognozēm Latvijas IKP 2023.gadā varētu sarukt par 1-1,5%, savukārt 2024.gadā IKP pieaugums varētu būt 3-4% apmērā.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka 2022.gadā IKP pieauga par 2%, nedaudz uzlabojot sākotnējo vērtējumu, un ļaujot aplūkot otrajā pusgadā notikušo nedaudz labvēlīgākā gaismā. Piemēram, iepriekš tika teikts, ka IKP ceturtajā ceturksnī gada griezumā nemainījās, bet tagad izrādās, ka tas ir audzis par 0,3%. Savukārt trešajā ceturksnī 0,6% krituma vietā redzams 0,2% pieaugums, uzlabots arī pirmā ceturkšņa novērtējums.

Strautiņš norāda, ka gada kopējās izaugsmes pārrēķinu līdz 2% varēja jau gaidīt, redzot iepriecinošos nozaru datus gada izskaņā. "Turpinās fantastiska augšupeja augstas pievienotās vērtības pakalpojumos, atzīstamu noturību demonstrē arī rūpniecība un tirdzniecība. Arī kaimiņvalstu dati vēl var mainīties, bet iespējams, ka Latvija pērn bija straujāk augošā Baltijas ekonomika," pieļauj Āboliņš.

Viņš norāda, ka straujāk augošā nozare pērn ar lielu atrāvienu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (+57,5%), tā ir atgūšanās pēc darbības ierobežošanas pandēmijas laikā, kas vēl turpināsies. Līdzīgi raksturojama mākslas, izklaides un atpūtas nozare (+26,6%). Savukārt nākamās divas vietas nozaru sacensībā pienākas komercpakalpojumiem (+15,7%) un informācijas un sakaru pakalpojumiem (+14%). Strautiņš norāda, ka šo nozaru pieauguma temps daudz mazāk atspoguļo veiksmīgas sakritības - tas, pirmkārt, ir nozaru ilglaicīgas attīstības procesu vainagojums. Šīs nozares ir sniegušas lielāko devumu IKP pieaugumā.

Pamatīgus mīnusus ekonomikas datiem sagādājušas vairākas ar preču ražošanu, pārvietošanu un izplatīšanu saistītas nozares, norāda Strautiņš. Vislielāko negatīvo ietekmi radīja tirdzniecība (-6,3%), tas noticis ģeopolitisko nemieru traumētās vairumtirdzniecības dēļ, mazumtirdzniecība pērn pieauga. Līdzīgā tempā, par apmēram 11%, saruka celtniecība un cita rūpniecība, kas ir galvenokārt enerģētika. Abos gadījumos daļēji vainojamas resursu cenas, celtniecībā arī ES fondu neapgūšana un vispārējā nenoteiktība ģeopolitiskās situācijas dēļ, skaidro Āboliņš. Lielākā preču nozare apstrādes rūpniecība pieauga par 2,7%. Arī transports nedaudz pieauga (+2,3%) - gan dzelzceļa un ostu darbs bija pārsteidzoši sekmīgs, gan aviopārvadājumi atguvās.

Ja iepriekšējie divi gadi bija izteikti labvēlīgi preču nozarēm un nelabvēlīgi pakalpojumiem, tad pērn bija tieši pretēji un tas pats gaidāms arī šogad, uzskata Strautiņš. Viņaprāt, sagaidāms, ka uz eksportu orientētās augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozares turpinās strauji attīstīties. Labas sekmes turpināsies arī ar tūrismu un izklaidi saistītajās nozarēs. Turpretim apstrādes rūpniecībā maza pieauguma vietā varētu nākt mazs kāpiens lejup. Tirdzniecībā un transportā visdrīzāk būs nelieli plusi, bet ar ģeopolitiku saistīti riski joprojām ir lieli, norāda Strautiņš. Ekonomists piebilst, ka dabas resursu nozares nekad nav prognozējamas, bet sarukušās koksnes cenas šogad var stipri ietekmēt mežsaimniecību, kas veido lielāko sadaļu resursu ekonomikā.

Skatoties no izlietojuma puses, pērn strauji auga mājsaimniecību patēriņš (+6,7%), bet ieguldījumi pamatlīdzekļos auga tikai par 0,7%. Šogad to lomas drīzāk būs mainītas, prognozē Strautiņš.

"Patēriņā labākajā gadījumā gaidāms neliels kāpums - pandēmijas pārvarēšanas resurss visumā ir izsmelts, bet enerģijas tēriņu nasta vēl gadā kopumā visdrīzāk būs lielāka nekā pērn, lai arī cenas gada gaitā samazināsies, līdzīga aina veidojas ar pārtiku. Tikmēr investīciju dati ir šī gada lielākā mīkla. No vienas puses, vide nav labvēlīga - aug procentu likmes, pasaule joprojām ir nedroša vieta. Taču noturīgā ziņu plūsma par jauniem mājokļu, biroju un arī ražošanas projektiem rada sajūtu, ka tālredzīgi un finansiāli spēcīgi uzņēmumi "redz cauri" šim grūtību periodam un savu darbību plāno ilglaicīgi. Tāpat pastiprināsies ES fondu aprite, kas jau ir novilcināta tik ļoti, ka tālāk, tā teikt, nav kur atkāpties," pauž Strautiņš.

Ekonomists akcentē, ka kopējā algu fonda pieaugums izskatās iespaidīgs - par 11,5%. Vienlaikus Strautiņš atgādina, ka atšķirībā no ražošanas un izlietojuma, IKP ienākumu aspekts tiek rēķināts nominālā izteiksmē - vienkārši sakot, naudā, nevis reālā izteiksmē. Algu kopsummas pirktspēja samazinājās lēnāk nekā reālā vidējā alga par nostrādāto stundu, jo auga strādājošo skaits un laiks. Taču Strautiņš atgādina, ka patēriņa cenu inflācija pērn bija 17,3%. Tā ienākumu pozīcija, kas atspoguļo ienākumus no īpašumiem un pašnodarbinātības, pērn auga par 20,1%, tātad nedaudz arī reālā izteiksmē. Pagājušais gads uzņēmumiem bija finansiāli diezgan labvēlīgs, jo bija viegli celt cenas.

Jau kopš pagājušā gada beigām operatīvie vērtējumi par ekonomikas izaugsmi 2023.gadā uzlabojas, norāda Strautiņš, piebilstot, ka septembrī prognozētās lejupslīdes par 0,5% vietā gaidāms pieaugums. Pirmajā ceturksnī joprojām iespējams ir kritums gan gada griezumā, gan pret iepriekšējo periodu, taču var pamatoti cerēt uz augšupeju sekojošajos ceturkšņos, prognozē Strautiņš.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska skaidro, ka pirms mēneša publicētais ātrais novērtējums radījis iespaidu, ka "tautsaimniecībai jūra līdz potītēm", savukārt otrdien Centrālā statistikas pārvalde precizējusi, ka "tautsaimniecībai tomēr jūra ir līdz viduklim", proti, IKP ceturtajā ceturksnī tā nepieauga, bet arī nemazinājās - pārmaiņas apaļas nulles apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Tātad, uzskata Rutkovska, bažas par grūto apkures sezonu un augsto cenu iedragāto pirktspēju izrādījušās pārsteidzīgas, un recesija nav nedz turpinājusies, nedz padziļinājusies, vienlaikus piebilstot, ka par recesijas turpināšanos gan var pastrīdēties - ja uzmanīgi ieskatās, tad nulle nav nemaz tik apaļa un otrā zīme aiz komata atklāj samazinājumu par 0,026%.

Domājot par recesijas izpausmēm IKP izlietojuma sastāvdaļās, nozīmīgāko negatīvo devumu Latvijas Banka prognozēja privātajam patēriņam, rēķinoties ar strauji augošo cenu rucināto iedzīvotāju pirktspēju. Tomēr patēriņš kopumā vismaz līdz šim ir spējis noturēties pārsteidzoši braši un ceturtajā ceturksnī, neraugoties uz apkures sezonas biediem un cenām veikalos, reālais patēriņš audzis par 3,9%.

Rutkovska skaidro, ka svarīgs balsts patēriņa uzturēšanai augstas inflācijas apstākļos bija valdības sniegtais atbalsts energoizmaksu segšanai un pandēmijas laikā veidotie uzkrājumi, kas daļai iedzīvotāju ļauj uzturēt dzīvesveidu nemainīgu vai arī justies drošāk veicot tēriņus, bez papildu drošības spilvena. Daļai iedzīvotāju pat izdevās uzkrāt - mājsaimniecību noguldījumi komercbankās decembrī sasniedza jaunu rekordu, tiesa, inflācija šiem uzkrājumiem paplucinājusi vērtību.

"Tomēr noguldījumi komercbanku kontos var neatklāt pilnīgu ainu uzkrājumu jomā. Šajā laikā lielāki caurumi varētu būt izdiluši tieši "zeķēs" ar skaidru naudu, turklāt komercbanku konti vairāk raksturo turīgāko iedzīvotāju daļu," pauž Rutkovska.

Viņa skaidro, ka investīcijas krīžu laikā ir īpaši jutīgas - tā nav pirmās nepieciešamības prece, bet ieguldījumi nākotnei. Ja nākotne ir pagalam neskaidra, kredītiem procentu likmes aug, līdz ar to potenciālie investori izvēlas nogaidīt. Īpaši tas izpaužas situācijā, kad būvizmaksas saglabājas relatīvi augstas. Lai gan ir zināms, ka koksnes produktu un metāla cenas pēc rekordaugsta līmeņa ir nokritušas, atkāpšanās uz zemākām būvizmaksām tomēr notiek negribīgi.

Līdz ar šiem apsvērumiem uz investīciju izaugsmi Latvijas Bankai lielas cerības nebija, tomēr valsts ieguldījumi un projekti ar ES fondu līdzekļiem un lielie kapitālpreču pasūtījumi (elektrovilcieni, lidmašīnas) kritumu amortizē. Tā ceturtajā ceturksnī arī investīcijām ir bijusi apaļa nulle, vai ne tik apaļajā variantā sīks pluss par 0,009%, norāda Rutkovska.

Ārējā tirdzniecība 2022.gadā kopumā bijusi visnotaļ aktīva, lai gan lielāko devumu eksporta un importa vērtības pieaugumā nodrošināja cenu kāpums, auga arī reālie apjomi, informē Rutkovska. Reālo eksporta apjomu palielinājums bija gan precēm, gan no pandēmijas žņaugiem atbrīvotajiem pakalpojumiem. Tomēr gada noslēgumā eksporta varoņdarbi beidzās - ceturtajā ceturksnī reālais eksports noripojis lejup par 3,6%, kritums bijis preču eksporta sarukuma dēļ. Savukārt imports saglabājies spēcīgs arī gada izskaņā - lai gan kopš pandēmijas laika veidoto krājumu pārpilnās noliktavas liek gaidīt straujāku importa piezemēšanos, tomēr tas joprojām nav realizējies.

Rutkovska uzsver, ka ceturtajā ceturksnī makroekonomiskie rādītāji kopumā ir bijuši labāki, nekā varēja gaidīt. Arī 2023.gada sākums iezīmējas pozitīvs - mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās janvārī ir audzis, ekonomikas sentimenta indekss uzlabojas jau trīs mēnešus pēc kārtas, turklāt patērētāju noskaņojums februārī kāpis īpaši strauji.

"Aizvien ir pāragri atviegloti uzelpot - inflācija joprojām ir augsta, tā ietekmē pirktspēju, arī karš Ukrainā turpina zvanīt draudu zvanus. Ceļš uz straujāku izaugsmi joprojām ir remontā," pauž Rutkovska.

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece skaidro, ka Latvijas ekonomikas pieaugumu par 2% palīdzēja nodrošināt ekonomikas atsperšanās pēc pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanas gada sākumā. To visspilgtāk varēja manīt pakalpojumu nozarēs, kas pērn auga par 4,2%.

Savukārt nākamajos trīs ceturkšņos ekonomikas aktivitāte sāka buksēt, norāda Buceniece. Par iemeslu tam bija strauji augošās cenas, augstā nenoteiktība un nepieciešamība pārkārtot piegāžu ķēdes - to visu pastiprināja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie izaicinājumi būtiskāk skāra ražojošās nozares, kuru pievienotā vērtība 2022.gadā saruka par 1,1%. Ņemot vērā apstākļus, 2% ekonomikas izaugsme pērn ir vērtējama kā ļoti laba, uzskata Buceniece.

Dzīves dārdzību savos maciņos sajuta ikviens, norāda ekonomiste. Pērn inflācija pārsniedza 17% un no izdevumu pieauguma izvairīties bija neiespējami. Šādā situācijā Bucenieci pārsteidz tas, ka mājsaimniecību izdevumi ir auguši ievērojami straujāk par cenām, tātad esam pirkuši vairāk preču un pakalpojumu. Mājsaimniecību izdevumi salīdzināmajās cenās, tas ir, jau koriģēti ar inflāciju, pērn palielinājās par iespaidīgiem 8%.

Tēriņu pieaugumu veicināja pandēmijas atkāpšanās, skaidro Buceniece. Cilvēki, piemēram, vairāk baudīja atpūtu un kultūru, biežāk apmeklēja restorānus, vairāk ceļoja un apmetās viesnīcās. Tāpēc ekonomistei nav pārsteigums, ka straujāko izaugsmi pērn uzrādīja izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (+57,5%), kā arī mākslas, izklaides un atpūtas joma (+26,6%).

Daudzi iedzīvotāji atsāka strādāt klātienē un nedaudz vairāk izmantoja transporta pakalpojumus. Turpināja augt arī preču patēriņš. Mazumtirdzniecības pievienotā vērtība palielinājās par 4,3%. Ja salīdzina ceturksni pret ceturksni, tad straujākā izaugsme pērn apbrīnojamā kārtā tika reģistrēta ceturtajā ceturksnī (+3,9%), norāda Buceniece.

"Ņemot vērā apkures sezonas rēķinus, gada nogalē drīzāk gaidījām kritumu. Iespējams, tas atspoguļo augošo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, kur turīgākā sabiedrības daļa ar savu pieprasījumu spēj kompensēt mazāk turīgās sabiedrības daļas jostas savilkšanu. Patēriņa noturība vismaz daļēji var būt skaidrojama arī ar dažādu apkures sezonas laikā ieviesto atbalsta pasākumu ietekmi, pabalstu pieaugumu, kā arī nodarbinātības un algu kāpumu," pauž Buceniece.

Viņa akcentē, ka būtisku devumu kopējā ekonomikas izaugsmē sniedza arī eksports, kura apjoms pieauga par 9,1%. Preču eksports palielinājās par 5,6%, ko sekmēja joprojām labs pieprasījums pēc Latvijas ražojumiem un lauksaimniecības produktiem. Apstrādes rūpniecības produkcijas pievienotā vērtība uzrādīja 2,7% kāpumu. Tai pat laikā grūtāk klājās preču reeksportētājiem, it īpaši tiem, kas bija saistīti ar Krievijas un Baltkrievijas tirgu. To labi raksturo kritums vairumtirdzniecībā par 18,7%.

Vienlaikus Buceniece atzīst, ka gada nogalē kopējais preču eksports savārga. Ārējais pieprasījums, pasliktinoties ekonomikas situācijai Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, ir savārdzis. Pakalpojumu eksports auga sparīgāk nekā preču eksports. Pakalpojumu eksporta izaugsmi (+20%) veicināja tūrisma atgūšanās. Labu sniegumu demonstrēja arī, piemēram, datoru un informācijas pakalpojumu un citu saimniecisko pakalpojumu eksports. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (+14%), profesionālie, zinātniskie, tehniskie pakalpojumi (+13,1%) un administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumi (+25,7%) bija starp straujāk augošajām ekonomikas nozarēm aizvadītajā gadā. Lai gan eksports auga, importējām vairāk, un importa pieaugums par 11,6% ekonomikas izaugsmi ierobežoja, norāda Buceniece.

Investīciju apjoms pērn auga vien par nieka 0,7%. Buceniece skaidro, ka nenoteiktība, cenu kāpums, bažas par ģeopolitisko situāciju un uz gada beigām arī procentu likmju kāpums ierobežoja investīciju aktivitāti. Tomēr vairāk tika investēts mašīnās un iekārtās, kā arī intelektuālā īpašuma produktos.

Tikmēr būtiski saruka investīcijas dažādās ēkās un būvēs. Strauja būvniecības izmaksu kāpuma, būvmateriālu trūkuma un piegāžu kavēšanās ietekmē tika pārskatīti esošie un nereti arī atlikti plānotie būvniecības projekti, skaidro Buceniece. Arī lēna jaunā ES finansējuma ienākšana, visticamāk, nelabvēlīgi ietekmēja nozari. Būvniecības produkcijas pievienotā vērtība saruka par 11,3%.

Vērtējumu par to, vai Latvijas ekonomikā šobrīd ir vai nav recesija, ietekmē pat neliela datu precizēšana, uzsver Buceniece. CSP IKP datus regulāri pārskata, tiklīdz tiek apkopota detalizētāka informācija par IKP komponentēm. Saskaņā ar jaunākajiem datiem IKP ceturksnis pret ceturksni samazinājās par 0,3% pērnā gada otrajā ceturksnī un vēl par 1% trešajā ceturksnī. Savukārt ceturtajā ceturksnī IKP bija tāds pats kā trešajā ceturksnī.

"Šī brīža dati liecina par to, ka Latvijas ekonomika ir ieslīdējusi recesijā pērnā gada vasaras beigās, rudenī. Tomēr recesija ir ļoti sekla un jūtama vien daļā nozaru. To nevar saukt par plaša mēroga krīzi, un tādu arī tuvākajā laikā neprognozējam. Stagnācija ir piemērotāks apzīmējums. Nav gaidāms būtisks bezdarba pieaugums," pauž Buceniece.

Viņa prognozē, ka ekonomikas aktivitāte gada pirmajā pusē būs teju nemainīga vai nedaudz samazināsies. Gaidāms, ka atslābs iedzīvotāju patēriņš un mazināsies eksports. Gada otrajā pusē "Swedbank" prognozē nelielu ekonomikas motora iegriešanos, ko veicinās lēna pieprasījuma atgūšanās gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, to vajadzētu sekmēt arī aktīvākai ES investīciju projektu īstenošanai. Gadā kopumā IKP izaugsme būs tuvu 0%, drīzāk ar nebūtisku mīnusu, prognozē Buceniece.