Maskavai nav skaidrības, kā atrisināt lielo naftas atlaižu radītās problēmas (11)

Pagājušā gada 5. decembrī Eiropas Savienība noteica aizliegumu Krievijas “Urals” un ESPO marku jēlnaftas importam. Reaģējot uz to Krievija mēģināja pārorientēt naftas tirgu uz Āziju, taču – gan Indija, gan Ķīna, gan Turcija Krievijas naftu iepērk, izmantojot ļoti lielas atlaides.

Interesanti, ka Krievijas budžets sastādīts, ņemot vērā ekonomistu prognozes, kuri iepriekš paredzēja, ka “Urals” markas jēlnafta 2023. gadā maksās 70 dolārus par barelu. Tomēr pašlaik “Urals” faktiskā cena svārstās no 45 līdz 50 dolāriem par barelu.

Februārī vidējā “Urals” cena bija 49,13 dolāri par barelu. Ņemot vērā atlaides šai jēlnaftas markai, tā vidēji maksāja par 33,73 dolāriem lētāk nekā “Brent” markas jēlnafta.

Lai arī Krievijas diktators savā kārtējā uzrunā lepojās, ka “ar Krievijas ekonomiku viss ir kārtībā”, realitātē nav skaidrs, kādā veidā Kremlis varētu kompensēt budžetā tos līdzekļus, ko tas zaudē lielo atlaižu dēļ.

Ļoti iespējams, ka budžeta iztrūkuma lāpīšanai Kremlis atkal lems par labu sociālo vajadzību izmaksu mazināšanai – tiks celti nodokļi, cenas, samazināti pabalsti, kā arī varētu tikt palielināts pensionēšanās vecums.

Februārī Krievija paziņoja, ka tā martā samazinās naftas ieguvi par 500 000 bareliem dienā. Analītiķi šo soli vērtē divējādi – tas varētu liecināt par Krievijas problēmām, cenšoties pārdot naftu, kā arī mēģinājums palielināt naftas cenas.

“Rietumu sankcijas pašlaik nav radījušas nozīmīgus naftas piegāžu pārrāvumus, kas radītu strauju naftas cenu pieaugumu visā pasaulē. Naftas sankciju mērķis bija ierobežot Krievijas ieņēmumus un saglabāt stabilu situāciju tirgū. Vismaz pašlaik tas ir veiksmīgi nostrādājis,” intervijā “The Wall Street Journal” sacīja “Eurasia Group” enerģētikas, klimata un resursu nodaļas direktors Henings Gloistains.