Noraida ZZS priekšlikumu atcelt nacionālo interešu statusu Skultes LNG projektam

Par likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās balsoja 43 deputāti, savukārt "pret" un "atturas" balsu kopskaits bija 45.

Partiju apvienība rosināja pieņemt likumu "Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli"", taču parlamenta vairākums to neatbalstīja.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis iepriekš uzsvēris, ka jau no paša sākuma iecere par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību tika virzīta sasteigti, bez atbilstoša izvērtējuma par sabiedrības un tautsaimniecības interesēm.

Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, partiju apvienībā atzīmē, ka tagad valdība ir noraidījusi sašķidrinātās dabasgāzes termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, kas paredzēja priekšrocību radīšanu un virkni saistību no valsts puses.

ZZS norāda, ka jau pērn aicinājusi valstij saglabāt pilnu kontroli pār Skultes termināļa infrastruktūru, jo tā būs kritiski nozīmīga tautsaimniecībai.

Valainis uzsver, ka Latvijas enerģētiskā drošība un neatkarība ir ļoti būtisks jautājums, un tāda mēroga projektu, kā sašķidrinātās gāzes termināļa izveide, nav pieļaujams virzīt bez nopietnas situācijas analīzes un atbilstošu izvērtējumu saņemšanas. Joprojām neatbildēts palicis jautājums, kāpēc netiek vērtēta iespēja par sašķidrinātās gāzes termināļu attīstību lielajās pilsētās: Rīgā, Liepājā, Ventspilī, norāda ZZS.

Ja Saeima likumu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli atzītu par spēku zaudējušu, terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm tiktu atcelts nacionālo interešu objekta statuss, skaidro partiju apvienībā.

Kā ziņots, 2022. gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza.

Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču otrdien valdība noraidīja investora piedāvātos sadarbības nosacījumus.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda, ka valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļ būtu vajadzīgs savs LNG termināls.

Kariņš skaidroja, ka iespējamā investora piedāvājumu valdība noraidījusi tāpēc, ka tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.