Pandēmija mūsu visu dzīvēs ieviesa neatgriezeniskas pārmaiņas. Kamēr ar saprātu apveltītā sabiedrības daļa saprata, ka jāizvairās no pašmērķīgas bāšanās virsū līdzcilvēkiem, alternatīvi apdāvinātie sāka meklēt Satversmes oriģinālu un kliegt: ja reiz šo papīra gabalu nav iespējams apčamdīt ar rokām, Latvija kā valsts nemaz neeksistējot.

Vispirms parādījās pirmie prāta dižgari, kas ar rokās paceltiem telefoniem un dzīvajām tiešraidēm bāzās virsū policistiem un veikalu apsargiem, klāstot savas tiesības un kaut kādus no pakaļas izrautus faktus par likumdošanu. Bet pēcāk viņi sāka aiziet arvien brangākā lumpenī un nu jau visai pasaulei cenšas iestāstīt, ka likumi nemaz nav jāievēro, ja tos nezina vai izvēlas nepieņemt.

Šoreiz stāsts par Robertu Klimoviču, kurš, līdzīgi kā Saeimas deputāts Mārcis Jencītis, pateicoties atkarībai no smagajām narkotikām, spējis atrast dievu. Roberta gadījumā vienīgā nianse – viņš atrada citu dievu un kļuva par musulmani.

Un “atrada” šoreiz vārda vistiešākajā nozīmē, jo šis dievs tika mērķtiecīgi meklēts un izvēlēts, gluži kā raugoties pēc gardākā siera par labāko cenu lielveikalā.

“Esmu bijis starp budistiem, hinduistiem, krišnaītiem, kristiešiem – cilvēkiem, kuri uzskata, ka viņi ir garīgi un izvēlējušies savu garīguma ceļu. Iepazinos, protams, arī ar islāmu. Izvēlēties man bija ļoti grūti. Biju apstājies pie divām durvīm – budisma un islāma.

Komentāri (4)
CopyLinkedIn Draugiem X