Tāpat pastāv bažas par “TikTok” piedāvāto saturu, un par to, kā tas ietekmē jauniešu garīgo veselību.
Kurš atbalstījis “TikTok” ierobežošanu?
Pašreizējā situācija nav pirmā reize, kad notiek plašas diskusijas par “TikTok” darbības ierobežošanu. 2020. gadā toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps un viņa administrācija meklēja iespējas, kā panākt, lai “TikTok” īpašnieki pārdod savu ASV biznesa daļu amerikāņiem, pretējā gadījumā draudot ar pilnīgu lietotnes aizliegumu.
Tiesa bloķēja Trampa centienus bloķēt “TikTok”, un pēc stāšanās prezidenta amatā Džo Baidens atcēla Trampa lēmumus, pieprasot veikt padziļinātu problēmas izpēti, tāpēc “TikTok” ASV aktīvu pārdošana tika atcelta.
Pērn decembrī gan Kongress pieņēma “TikTok” liegumu valdības ierīcēs, kas paredz lietotnes izmantošanu tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, izpētei, likumu ieviešanai un citiem mērķiem.
Pašlaik pastāv iespēja, ka “TikTok” varētu tikt bloķēta ASV pilnībā. Kā minēts iepriekš, Eiropas Savienībā varasiestādes aktīvi iestājas pret sociālā tīkla izmantošanu ar valdību un citu valsts organizāciju saistītajās ierīcēs.
Ko par to saka “TikTok” īpašnieki?
“TikTok” īpašnieki ir apstrīdējuši liegumus uzsverot, ka liegumi pieņemti vienpusēji, un uzņēmumam nav bijusi iespēja atbildēt uz visiem jautājumiem, kā arī kliedēt valdību bažas, tādēļ “ByteDance” neesot skaidrs, kādēļ valdības izvēlas sevi “nogriezt no miljoniem cilvēku iemīļotas platformas”.
“TikTok” pārstāve Brūka Obervetera, komentējot ASV liegumu paziņoja, ka “ASV varasiestāžu lēmums ir kalpojis kā paraugs arī citām valstīm visā pasaulē, kas ar šiem liegumiem turpina spēlēt politisko teātri”.