Pētījums: Latvijā 16% mājokļu nav dūmu detektoru

"If" īpašuma atlīdzību grupas vecākā atlīdzību regulētāja Iveta Briede informē, ka pieteikumi par uguns izraisītām nelaimēm tik saņemti ik dienu. Iemesli ir ļoti dažādi, sākot ar sadzīves tehnikas un pagarinātāju bojājumiem, aizmirstām svecēm (īpaši Adventes laikā), ēdiena, kas aizdedzies gatavošanas laikā, līdz pat apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumiem, apkures iekārtu bojājumiem un nepareizas dūmvadu izbūves, kā arī elektroinstalāciju bojājumiem.

Zaudējumu apmēri katrā atlīdzību lietā atšķiras, jo dažāds ir gan ēku stāvoklis, gan iedzīves vērtība, kā arī citi aspekti. Viens no lielākajiem aizvadītā gada atlīdzības gadījumiem bija ugunsgrēks privātmājā, kas izcēlās elektroinstalācijas bojājumu dēļ un kā rezultātā klientam tika izmaksāti vairāk nekā 200 000 eiro, atklāj Briede.

Lai gan Ministru kabineta noteikumi paredz, ka sodrēji no dūmvadiem jātīra pirms apkures sezonas sākuma, kā arī pēc nepieciešamības vismaz vienu reizi apkures sezonā. Tomēr praksē pierādās kas cits, ko apliecina arī "If" veiktā pētījuma dati - 47% respondentu bija norādījuši, ka ik gadu dūmvadu tīrīšanai tiek nolīgti profesionāli skursteņslauķi, tomēr teju tikpat - 48% - bija atzīmējuši, ka profesionāļu palīdzību lūdz tikai reizi piecos gados, bet pārējā laikā skursteņu tīrīšanu veic pašrocīgi.

Brīdinājuma signālu no detektora var saņemt tikai tad, ja detektors ir novietots pareizi un regulāri tiek pārbaudīts - būtu vēlams reizi mēnesī pārliecināties, ka nav izlādējušās baterijas. Kā atklāja respondentu atbildes "If" veiktajā pētījumā, Latvijas iedzīvotāji detektoru stāvokli nepārbauda pietiekami regulāri - 55% aptaujāto tam pievērš uzmanību vienreiz gadā un retāk.

Lai vēl vairāk pasargātu savus mājiniekus un dzīvesvietu, ieteicams mājoklī, kurā ir krāsns vai kamīns, gāzes apkures sistēma, gāzes plīts vai gāzes sildītājs, uzstādīt arī tvana gāzes detektoru. Pētījuma dati parādīja, ka šobrīd ar tvana gāzes detektoru ir aprīkotas 39% Latvijas mājsaimniecību.

"If" veiktajā aptaujā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā piedalījās nedaudz vairāk nekā 1000 cilvēku no katras valsts.