Video ⟩ “Kartelisti” no iepirkumiem diskvalificēti (1)

Konkurences padomes atklāto karteļu dalībniekiem līdz šim nebija šķēršļu turpināt piedalīties valsts iepirkumos, kamēr konkurences uzraugu piemērotie sodi ir apstrīdēti tiesā. Tomēr no 1. janvāra kārtība mainīta, un tagad iepirkumu komisijas var karteļu dalībniekus no pretendentu loka izslēgt, pat ja Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzēts. Vai kāda komisija karteļu dalībniekus no pretendentu loka jau ir izslēgusi, Iepirkumu uzraudzības birojs nevar pateikt, jo sūdzības par to birojā šobrīd nav. Starp paziņojumiem biroja mājaslapā redzams, ka šogad izsludinātos iepirkumos Konkurences padomes sodītie uzņēmumi nav uzvarējuši.

Liepājas cietuma projektā 40% būvnieku no karteļa dalībniekiem

Tomēr daži no tiem paspējuši uzvarēt iepirkumos, kas izsludināti pirms stājušies spēkā jaunie likuma grozījumi. Piemēram, “Būvnieku karteļa” lietā iesaistītā firma “Arčers” janvārī noslēdza līgumu ar Izglītības un zinātnes ministrijai piederošo “Latvijas Nacionālo sporta centru” par 20 miljonu eiro vērtas sporta halles būvniecību.

Tāpat “Arčers” kā apakšuzņēmums piesaistīts Liepājas cietuma būvniecībai, par ko līgums parakstīts novembra beigās. 125 miljonus eiro vērtajā iepirkumā uzvarēja valstij daļēji piederošā uzņēmuma “Tet” meitaskompānija “Citrus Solutions”, un tā plāno 25% darbu nodot SIA “Arčers”, un vēl 15% SIA “Abora”, kas arī bija “būvnieku karteļa” lietā. Uz jautājumu, kādēļ izvēlēti tieši šie apakšuzņēmumi, “Citrus Solutions” rakstiski atbildēja, ka piedāvājums iesniegts vēl pirms Konkurences padomes lēmuma, turklāt iebildis nav arī pasūtītājs.

“Speciālisti projektam tika piesaistīti, ņemot vērā augstās un specifiskās konkursa prasības un Latvijā pavisam nelielo skaitu speciālistu ar atbilstošu kvalifikāciju un nepieciešamo realizēto objektu apjoma pieredzi. Nevienā no iepirkumu procedūras kārtām projekta pasūtītājam - Tiesu namu aģentūrai - nav bijuši jautājumi vai iebildumi par šiem piesaistītajiem apakšuzņēmumiem un speciālistiem,” atbildēja “Citrus Solutions” pārstāve Anna Celma.

IUB: Regulējumā lielas pilnvaras pasūtītājiem

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš stāsta, ka līdz šim Latvijā iepirkumu regulējums konkurences pārkāpumu gadījumā bijis salīdzinoši maigs pret pretendentiem, kaut gan Eiropas Savienības noteikumi pieļauj krietni stingrāku pieeju. Taču situācija ir būtiski mainījusies un iepirkumos, kas izsludināti pēc 1. janvāra, pasūtītājam ir tiesības pretendentus izslēgt arī uz aizdomu pamata, ka starp kandidātiem varētu būt kādas vienošanās. Vadlīnijas ar piemēriem, kas šādas aizdomas rada, ir publicētas Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Biroja vadītājs Artis Lapiņš norādīja: “Protams, mums prakses šobrīd nav, jo mums tas regulējums ir salīdzinoši jauns. Protams, ka paies kāds laiks, kamēr prakse izveidosies. Pirmie gadījumi, kur būs apstrīdēšana pie mums [IUB], tālāk jau noteikti viņi arī uz tiesu aizies, tiesa jau varēs šo novērtējumu dot, prakse noteikti izveidosies. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka citās valstīs šāds regulējums darbojas.”

Pirmie ziņojumi no LU un BKUS

Likums noteic – lai pretendentu izslēgtu, vajadzīgas “pārliecinošas norādes”, lai secinātu, ka pastāv vienošanās starp pretendentiem, kā arī Konkurences padomes viedoklis par to. Pirmajos divos mēnešos kopš jaunā regulējuma stāšanās spēkā viedokli padomei lūguši trīs pasūtītāji, kuriem bijušas aizdomas par konkurences pārkāpumiem: “Pasūtītāji vismaz divos gadījumos pavisam noteikti ir vērsušies pilnīgi pamatoti ar pamatotām bažām, un arī mēs, apskatoties tās pazīmes, ko norādījis pasūtītājs un iegūstot nedaudz vēl papildu informāciju, norādījām savā viedoklī, ka jā, šeit, visticamāk, mēs šādas pamatotas pazīmes saskatītu, ka šī iepirkuma pretendenti nav bijuši līdz galam godīgi,” teica Konkurences padomes Aizliegto vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Viens no šiem gadījumiem ir saistīts ar Latvijas Universitātes autobusu nomas iepirkumu. Pieteicās vairākas firmas, no kurām viena uz universitātes papildu jautājumiem atbildēja, ka labāk informāciju prasīt kādai citai personai un atsūtīja kontaktinformāciju. Telefona numurs izrādījies tāds pats, kādu norādījis cits pretendents, ar kuru it kā būtu jākonkurē.

“LU rīkotā atklātā konkursā “Transporta pakalpojumi neregulāriem pasažieru pārvadājumiem Latvijas Universitātes vajadzībām” viena un tā pati fiziskā persona bija sagatavojusi divu pretendentu (uzņēmumu) piedāvājumus EIS. Tāpat tika konstatēts, ka abi pretendenti konkurēja, piedāvājot cenas līdzīgā apmērā atsevišķās iepirkuma daļās. Minētās pazīmes varēja liecināt par konkurenci ierobežojošas vienošanās starp diviem uzņēmumiem par piedalīšanos un tās noteikumiem atklātā konkursā esību,” rakstiskā atbildē situāciju komentēja LU.

Universitāte lēma iepirkumu izbeigt, taču pamatojums tam nebija aizdomas par konkurences pārkāpumiem, bet gan tas, ka neviens piedāvājums nav atbildis prasībām.

Otrs pasūtītājs, kura aizdomas par konkurences pārkāpumiem padome atzina par pamatotām, bija Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Arī tā atbild, ka pretendentu izslēdza citu iemeslu dēļ. BKUS Juridiskās un iepirkumu daļas vadītāja vietniece Ārija Vecmane norādīja: “Esam vērsušies Konkurences padomē, kad iepirkuma komisijai radās aizdomas par iespējamu konkurences pārkāpumu. Taču paralēli iepirkuma komisija piedāvājumu vērtēšanas laikā konstatēja, ka piedāvājums ir noraidāms ar konkurences pārkāpumiem nesaistītu iemeslu dēļ, tāpēc Konkurences padomes viedoklim nebija nozīmes lēmuma pieņemšanā. Iepirkums bija saistīts ar medicīnas iekārtu iegādi.”

Konkurences padomes pārstāve norāda, ka padomes viedokli pasūtītājs var arī neņemt vērā. Atbildīgais par izslēgšanu tāpat ir pasūtītājs. Turklāt 10 dienu termiņš, kura laikā padomei jādod sava atbilde, ir pārāk īss, lai uz tās pamata vien balstītu lēmumu: “Protams, nekāda izmeklēšana padziļināti 10 darba dienās noteikti nevar notikt, jo tas laiks nav absolūti adekvāts. Ja mēs zinām, kāds ir likumā paredzētais termiņš, lai konkurences padome izpētītu un pieņemtu lēmumu, tad tas maksimums ir divi gadi. Šajā gadījumā tas arī nav tam paredzēts. Šis regulējums ir vairāk domāts, lai pasūtītājs pieņemtu patstāvīgi šo lēmumu.”

Jau noslēgtos līgumus vienpusēji lauzt nevar

Pēdējais atklātais karteļa gadījums bija pasažieru pārvadājumu jomā. Ar iesaistītajiem uzņēmumiem Autotransporta direkcija salīdzinoši nesen noslēgusi ilgtermiņa līgumus, līdz ar to kartelī iesaistītās firmas varēs saņemt valsts kompensācijas par pasažieru vadāšanu vēl septiņus līdz desmit gadus. Autotransporta direkcija secinājusi, ka arī pēc jaunajiem likuma grozījumiem jau noslēgtos līgumus vienpusēji lauzt nevar.

Vienīgās iespējas ir gaidīt, kad Konkurences padomes sodus apstiprinās arī tiesa, vai arī vienoties ar uzņēmumiem līgumus lauzt labprātīgi, ko direkcija arī piedāvājusi darīt. Iestāde tagad vērtē, vai bez kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem iespējams nosegt Latvijas maršrutu tīklu. Autotransporta direkcijas Juridiskās daļas vadītāja Vizma Bahareva teica: “Jāatzīmē, ka brīvie resursi ir visai mazi. Tie noklāj tikai aptuveni 30% no mums vajadzīgā maršrutu tīkla. [..] Lai atrastu, kas varētu aizvietot – ir noteikti jārīko atkārtots iepirkums uz tādiem ilgtermiņa nosacījumiem, dodot laiku sagatavoties pārvadātājam, kas varētu nodrošināt šo nepārtrauktību.”

Bahareva norāda, ka Konkurences padomes sodītie uzņēmumi oficiālas atbildes par iespēju līgumus lauzt labprātīgi vēl nav snieguši. Nekādas kompensācijas par to direkcija nepiedāvājot. Apmaksāts tikšot tikai padarītais darbs.

Ierobežo arī viena pretendenta iepirkumus

Vēl viens nozīmīgs grozījums likumā kopš Jaunā gada ir tas, ka viena pretendenta gadījumā iepirkums būs jāpārtrauc. Ir gan ari vairāki izņēmumi, piemēram, iepirkuma pārtraukšana apdraud sabiedrības drošības vai veselības aizsardzības intereses. Statistika liecina, ka Latvijā šobrīd ceturtajā daļā iepirkumu ir tikai viens pretendents, kas faktiski nozīmē, ka konkurence izpalikusi. Turklāt Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš stāsta, ka IT jomā viena pretendenta iepirkumu īpatsvars ir pat aptuveni 50%.

Viena pretendenta iepirkumu varēs turpināt arī gadījumā, ja pirms iepirkuma izsludināšanas pasūtītājs ir rīkojis apspiedi ar potenciālajiem piegādātājiem. Lapiņš stāsta, ka grozījumu mērķis nav viena pretendenta iepirkumus pārtraukt pilnībā, jo objektīvu iemeslu dēļ ne vienmēr konkurence ir iespējama. Tomēr jaunais regulējums mudinās iepirkumus rīkot tā, lai tiem varētu pieteikties lielāks pretendentu skaits.