Video ⟩ Latvijā, Igaunijā un Bulgārijā tiek veidotas uz krieviski runājošo auditoriju orientētas partijas ar vienādu nosaukumu (2)

Šonedēļ Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā notika protesti pret valsts proeiropeisko politisko vadību.

Situācija tur ir īpaši jutīga tādēļ, ka Ukraina piedāvājusi palīdzēt atbrīvot Piedņestru - teritoriju, ko jau 30 gadus okupē Krievijas karaspēks. Protestus organizē Ilana Šora partija. Viņš ir Moldovas parlamenta deputāts, pazīstams ar saviem atklāti prokrieviskajiem uzskatiem.

Viņam ir saistība skandalozā miljarda izkrāpšanā no Molodvas budžeta pirms deviņiem gadiem.

Zināms, ka Krievijas Federālās drošības dienests Šoram palīdz, nodrošinot politiskos stratēģus. Pagājušā gada oktobrī ASV pret Šoru noteica sankcijas, ko pamatoja ar viņa ciešajām saitēm Kremlī.

Situācija Moldovā ir visbīstamākā, taču arī citur Eiropā politikā jūtams Krievijas pirksts. Šonedēļ Igaunijā notiek parlamenta vēlēšanas, tajās startē Aivo Petersona vadītā partija "Koos/Vmeste". Šonedēļ viņš publicēja virkni video no Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā, kuros atkārto Krievijas propagandas vēstījumus.

Viņš stāsta, ka patiesībā Ukraina bombardēja Doņetsku. Mariupolē viņš šausminās par katastrofas apmēru, bet vainīgo vārdā nesauc. Stāsta, kā Krievija palīdz iedzīvotājiem un atjauno pilsētu.

Partijas “Koos/Vmeste” deputāta kandidāta, igauņa Aivo Petersona, galvenais aicinājums - par mieru. Citus politiskos spēkus viņš sauc par kara partijām. Žurnālists Martins Laine stāsta, ka Petersons bija mazzināms uzņēmējs, līdz pandēmijas laikā sāka izplatīt sazvērestības teorijas par Covid-19 un vakcīnām.

Petersona kustība par mieru nerada ievērojamu atbalstu Igaunijas sabiedrībā. Tuvojoties vēlēšanām, viņš kļuva radikālāks. Intervēja Kremļa propagandistus, runāja par nepieciešamību iznīcināt Ukrainas infrastruktūru, attaisnoja genocīdu. Viņa video no okupētajām teritorijām apstiprina aizdomas par Petersona saistību ar krievu specdienestiem.

Lai palielinātu savas iespējas iekļūt parlamentā, Petersona "Koos/Vmesti" startē vienā sarakstā ar Igaunijas Apvienoto kreiso partiju, kas vēsturiski vienmēr bijusi prokrieviska. Viņu izredzes gan esot niecīgas.

"Pieprasījums droši vien krievu diasporā, kas ir sastopama Eiropas valstīs, ir diezgan daudzveidīgs. Protams, ka ir tā ir krieviski runājošo daļa, kas vēlas būt rietumnieciskāki, eiropeiskāki. Un būs arī tā daļa, kas patērējusi Kremļa radīto propagandas saturu. Tas ir ļoti agresīvs, balstās ļoti vienkāršās klišejās, bieži vien rodot skaidrojumus mūsdienām dziļā un ļoti sagrozītā vēsturē.

Mēs noteikti zinām, ka Krievija mēģina ietekmēt citas valstis. Šajā gadā mēs esam identificējuši divas lielas informatīvās kampaņas, kuras tika mērķētas uz starptautisko sabiedrību, konkrētāk, vasarā notika mēģinājumi ietekmēt Vācijas, Itālijas un Francijas sabiedrību ar mērķi mazināt sankciju ietekmi vai Francijai un Itālijai beigt nodot ieročus Ukrainas lietošanā," stāsta NATO "Startcom" vadošā digitālā pētniece Nika Aleksejeva.

Rīgā bāzētais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs šonedēļ publicēja pētījumu, kurā atklāj "Telegram" kanālu tīklu, kas centies ietekmēt sabiedrisko domu 20 valstīs. Pētnieki raksturo to kā mēģinājumu panākt rezultātu ātri un lēti, tāpēc tas bija vienkārši atklājams un ne pārāk veiksmīgs.

Igaunijas radikālā politiskā spēka "Koos" nosaukums tulkojumā nozīmē "Kopā". Arī Bulgārijā vairākas partijas paziņojuši par apvienību ar nosaukumu "Zaedno". Arī tas nozīmē "Kopā".

Apvienībā zināmākais politiķis ir Slavi Trifonovs - bulgāru mūziķis un TV personība. Viņa dēļ pagājušajā gadā krita Bulgāru proeiropeiskā valdība.

Tā grasījās slēgt līgumu par alternatīvām gāzes piegādēm un atļaut Ziemeļmaķedonijai sākt sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai, ko iepriekš bulgāri bija bloķējuši. Tagad valsts gatavojas ārkārtas parlamenta vēlēšanām.

Apvienībai "Kopā" tajās lielus panākumus neprognozē, bet nākamā gada Eiropas Parlamentā balsojumā varētu veikties labāk, jo vēlētāju interese par to parasti ir neliela.

Latvijā ilgstoši krieviski runājošo pilsoņu pārstāvji parlamentā bija "Saskaņa". Pērnā gada vēlēšanas partijai nesa vilšanos.

"Saskaņai" iepriekšējos sasaukumos bija lielākā frakcija Saeimā, taču pēdējās vēlēšanās tā nespēja pat iekļūt parlamentā. Vienīgais, kas tai bija palicis, bija domes vadība Rēzeknē un Daugavpilī.

Janvārī Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš paziņoja, ka pamet "Saskaņu" un dibinās savu reģionālo partiju. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs pieteica ambīcijas pārņemt "Saskaņas" vadību, tomēr tas viņam neizdevās un viņu no politiskā spēka izslēdza. Kopā ar ilggadējo Saeimas prezidija locekli Andreju Klementjevu viņi plāno jaunas partijas veidošanu.

Tās nosaukums būs "Kopā" - tāpat kā prokremliskajai kustībai Igaunijā un Bulgārijā. Tā, pēc viņu teiktā, esot tikai sakritība.

"Nē, nav nekādas sadarbības, un mēs reālistiski saprotam, ka tuvākajā laikā nekādas sadarbības nebūs. Nē, nav. Tad jau "Vienotība" arī "Jedinaja Rosija" – vis kaut ko var pievilkt.

Mums bijušas tik daudz partiju, biedrību un SIA ar skanīgiem nosaukumiem, ka reģistrā nav tik daudz brīvu nosaukumu, jo pēc likuma mēs nevaram izmantot [jau izmantotus nosaukumus]. Galvenais mērķis - ko mēs pazaudējām? Viens otru, tāpēc ka bija pandēmijas laiks, tagad kara situācija. Mēs gribējām savākties kopā.

Kopā, tā sanāca, ka mēs visvairāk šo vārdu izmantojām, tāpēc viņš iznāca. Es zinu, ka vis kaut kā viņu mēģina apspēlēt," skaidro Klementjevs.

Jaunais politiskais spēks piesaistījis "Saskaņas" biedrus no Ludzas, Rēzeknes pilsētas un novada. Interesi izrādot arī bijušie Saeimas deputāti. Viņi esot neapmierināti, ka "Saskaņa" kļuvusi pārāk liberāla.

Vēlēšanas parādīja, ka daļa viņu atbalstītāju savu balsi atdeva par "Stabilitātei", ko Klementjevs sauc par radikāļiem un populistiem. Pārējie nobalsoja par konservatīvākām partijām. Daži procenti nobalsoja par Latvijas Krievu savienību, "Suverēno varu" un vēl citām partijām, kas Saeimā neiekļuva.

No saskaņas atšķēlušies politiķi pieļauj, ka turpmāk vēlēšanās varētu startēt kopā ar citiem politiskajiem spēkiem, piemēram, Aināra Šlesera partiju "Latvija pirmajā vietā" vai Jūlijas Stepaņenko "Suverēno varu".

"Saskaņas" kongresā partijas vadībā ievēlēja trīs līdzpriekšsēdētājus. Viens no viņiem ir eiroparlamentārietis Nils Ušakovs. Viņš apgalvo, ka tieši nostāja pret Krieviju ir galvenais šķelšanās iemesls, un Bartaševiča piedāvātā partijas filozofija bijusi nepieņemama.

Bartaševiča nostāju atklāj ieraksts no "Saskaņas" biedru diskusijām pirms partijas kongresa. Pagājušajā nedēļā to publiskoja Saeimas deputāte Leila Rasima.

Sarunā "Saskaņas" biedri Bartaševiču salīdzina ar ukraiņu politiķi Viktoru Medvečuku, kas sadarbojās ar Krieviju. Uz to Rēzeknes mērs atbild, ka ir par mieru un vēlas tikai novērst karu Latvijā.

Bartaševiča bijušie kolēģi uzskata, ka sakritības Austrumeiropas politiskajā ainā ir aizdomīgas.

Kelmentjevs apgalvo, ka "Saskaņas" iekšējo diskusiju ieraksts ir daļa no trīs stundas garas sarunas, un neatspoguļo patieso ainu.

Bartaševičs pēc Saeimas vēlēšanām sociālajos tīklos redzams, cērtot malku, stāstot par savu dzīvesstilu, rotājot eglīti, kā arī cenšoties mobilizēt krievvalodīgos protestēt pret padomju pieminekļu nojaukšanu.

Bijusī Rēzeknes domes deputāte atminas, ka mērs bija pret Ukrainas karoga pacelšanu pie domes, nav ieradies pasākumos Ukrainas atbalstam. Viņasprāt, tas apliecina, ka Bartaševiča lojalitāte ir apšaubāma.

Bartaševičs "Nekā personīga" atkārtoti teica, ka labprāt sadarbotos arī ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu. Elksniņš savukārt apgalvo, ka nav uzrunāts un šāda sadarbība viņu nemaz neinteresējot.