Ragainis lēsa, ka kritiskāk bojātajās dambja vietās 50%- 60% no būvniecības darbiem varētu pabeigt šovasar, proti, darbus varētu veikt posmā, kas visvairāk cieta plūdos janvārī. Pārējo varētu paveikt nākamajā sezonā, bet iespēja veikt būvdarbus ir atkarīga no ūdens līmeņa svārstībām un laikapstākļiem, uzsvēra reģionālais politiķis.
Viesojoties Jēkabpilī 21.janvārī, valsts prezidents Egils Levits izteicies, ka šajā situācijā būtu jāmaina tiesiskais regulējums, "birokrātiskie šķēršļi jāliek malā un jādara viss iespējamais, lai darbi tiktu izdarīti".
TVNET jau ziņoja, ka janvāra vidū ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedza otru augstāko rādītāju vēsturē un pat draudēja pārraut aizsargdambi. Plūdu laikā pilsētas aizsargdambis atsevišķās vietās tika izskalots un radās bažas par tā noturību.
Pilsētā applūda ielas, mājas, iedzīvotājiem nācās evakuēties. Jēkabpils novadā plūdos kopumā cieta ap 450 dzīvojamās mājas.
Jēkabpils novada izpilddirektors Uldis Skreivers pēc tam pauda, ka Jēkabpilij vajadzīgs jauns aizsargdambis, bet tā izbūvēšana var prasīt ilgāku laiku. Nākamā palu sezona ir jāsagaida ar pārliecību, ka iedzīvotājiem un pilsētai nekas nedraud, izteicās izpilddirektors.
Kā ziņots, valdošās koalīcijas pārstāvji 27.februārī pēc tikšanās ar Jēkabpils mēru Raivi Ragaini (LZP) ziņoja par krietni mazākas summas atvēlēšanu, proti, par vairāk nekā 2 miljonu eiro piešķiršanu Jēkabpilij plūdu seku likvidēšanai. Naudu paredzēts ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu līdz šim samaksātos rēķinus, tajā skaitā, par darbiem, kas pašlaik turpinās.
Premjers Krišjānis Kariņš (JV) gan atzina, ka tiks mēģināts piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, lai stiprinātu un daļēji pārbūvētu aizsargmehānismu plūdu riska mazināšanai, kam nepieciešami ap 12 miljoni eiro.