Diskusija. E-cigaretes: par vai pret? (1)

Saskaņā ar 2019.gada Eiropas statistikas portāla “EUROSTAT” datiem Latvija ierindojas trešajā vietā Eiropas Savienībā pēc tabakas cigarešu smēķētāju skaita. “Fakti parāda, ka tabaka ir absolūtais ļaunums veselībai,” saka Nils Konstantinovs, pusaudžu terapeits un Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs. Viņš norāda, ka primārajam mērķim vajadzētu būt panākt, lai cilvēki pārstāj lietot tabakas produktus un lai jaunieši pat nesāk smēķēt. Viņa ieskatā e-cigaretes ir viens no variantiem, kā atbrīvoties no atkarības, un lai jaunieši, kas sāktu smēķēt tik un tā, labāk to dara elektroniskā versijā.

“Neviena smēķēšanas atmešanas metode nav piemērota pilnīgi visiem,” stāsta Lina Dokinsa, Londonas Dienvidu krasta universitātes profesore.

Dokinsa ir ilgstoši pētījusi dažādas tēmas, saistītas gan ar nikotīnu, gan tabakas lietošanas atmešanu, gan arī elektroniskajām cigaretēm. Arī viņa uzskata, ka e-cigarešu lietošana varētu būt viens no līdzekļiem, kā atbrīvoties no tabakas smēķēšanas atkarības vai vismaz samazināt to. Tāpat viņa skaidro, ka e-cigarešu lietošana var mazināt arī tabakas smēķēšanas negatīvo ietekmi ne tikai uz indivīda, bet arī sabiedrības veselību.

Savukārt narkoloģe Ilze Maksima norāda: “Ir negodīgi pret klientu radīt priekšstatu, ka var mazāk kaitēt, saglabājot atkarību no psihoaktīvās vielas un procesa.” Viņas ieskatā, nav  atšķirības starp atkarību no e-cigaretēm un tabakas izstrādājumiem, jo gan process, gan aktīvā viela tajos ir tāda pati.

Dokinsa gan uzsver, ka vienā no nesenākajiem pētījumiem, kas publicēts 2022.gada oktobrī un kam piešķirta augsta līmeņa ticamība, ir secināts, ka, lietojot nikotīnu saturošas e-cigaretes, pastāv lielāka iespēja atmest tabakas smēķēšanu, nekā izmantojot nikotīna aizstājējus. Dokinsa uzskaita arī citus Lielbritānijā un citur pasaulē veiktus pētījumus, paužot pārliecību, ka pētījumu apjoms, kas liecina, ka e-cigaretes palīdz atmest smēķēšanu, ir pietiekams.

Konstantinovs arī piekrīt Dokinsas izteiktajiem apgalvojumiem, norādot, ka Latvijā šī diskusija bieži fokusējas uz neīstajām problēmām. “Ja mēs skatāmies uz cigarešu smēķēšanu, lielākais ļaunums nenāk no nikotīna, bet no darvas un citiem blakusproduktiem,” skaidro Konstantinovs. Viņš ir pārliecināts, ka arī nikotīnam ir labās īpašības, un uzsver, ka nevajadzētu izsvērt, ka tieši nikotīns ir sliktākā gan tabakas, gan elektronisko cigarešu sastāvdaļa.

Narkoloģe Maksima gan ir pārliecināta, ka nav atšķirības – smēķēt tabaku vai elektroniskās cigaretes. “Abos gadījumos ir vieni “ieejas vārti”, un abos gadījumos elpceļos nokļūst vielas, kurām tur nevajadzētu būt,” izsakās eksperte.

Līdzīgus apsvērumus nosauc arī klīniskais psihologs Krišjānis Zaremba. “No atkarības cilvēks nevar tikt vaļā nekad,” saka Zaremba. Lai gan atkarība ir paliekoša, viņš skaidro, ka cilvēki var nelietot kādu konkrētu vielu vai produktu. Proti, atkarība tāpat saglabājas, bet cilvēks tai stājas pretī. Kopskatā arī viņš neredz atšķirību starp elektronisko un tabakas cigarešu lietošanu. “Tu principā pārej no vienas uz otru,” ir pārliecināts Zaremba.

Konstantinovs ir arī pārliecināts, ka smēķēšana jauniešu vidū nav tik akūta problēma, kā daudzi to uztver. “Pierādījumi rāda tieši pretējo – tabakas izplatība jauniešu vidū samazinās,” saka Konstantinovs. Kopskatā viņš ir pārliecināts, ka jaunieši, kas lieto elektroniskās cigaretes, ir tā pati auditorija, kas, visticamāk, lieto arī citas vielas, piemēram, alkoholu. Tam piekrīt arī Dokinsa, kura uzsver, ka, salīdzinot dažādus statistikas rādītājus, šāda aina tiešām var atklāties. Psihologs Zaremba norāda, ka visi jaunieši eksperimentē, un ir jauniešu grupa, kuri vienmēr būs pakļauti lielākam riskam pamēģināt, tāpat kā ir jauniešu grupa, kas nekad nemēģinās elektroniskās vai tabakas cigaretes vai citas vielas.

Konstantinovs arī norāda, ka neesot pierādījumu apgalvojumam, ka e-cigarešu lietošana kaut kādā veidā pamudinātu cilvēkus pievērsties tabakas smēķēšanai. “Protams, tā ir viena no lietām, par kuru mēs domājam,” skaidro Konstantinovs. Viņš piebilst, ka ir tendence: cilvēki, kas pārgājuši no tabakas uz elektroniskajām cigaretēm, varētu atkal ķerties pie tabakas izstrādājumu smēķēšanas, ja e-cigaretes kādu iemeslu dēļ vairs nav pieejamas. Tam piekrīt arī Dokinsa.

Dokinsa arī uzsver, ka ārvalstu pieredze, ieviešot dažādus ierobežojumu e-cigarešu tirdzniecībā, ir atšķirīga.

Piemēram, Sanfrancisko veikts pētījums rāda, ka, aizliedzot dažādas elektronisko cigarešu garšas, skolēni vairāk pievērsās  tabakas cigaretēm.

Konstantinovs norāda, ka e-cigarešu pieejamība jauniešiem noteikti ir jāierobežo, tomēr metodes, kā to darīt, var būt dažādas, un tās būtu jāpielāgo, lai fokusētos uz konkrētām grupām, kuras ir visvairāk pakļautas riskam pamēģināt, nevis “vienkārši aizliegt”. Narkoloģe Maksima skaidro, ka tas ir arī izpratnes un attieksmes veidošanas jautājums. Viņa norāda, ka daudz efektīvāk būtu veicināt izpratni, kāpēc e-cigaretes tiek lietotas.

Maksima arī norāda, ka vajadzētu domāt vairāk par e-cigarešu tirdzniecības ierobežojumiem, proti, lai uz tām attiektos tādi paši noteikumi kā parastajiem tabakas izstrādājumiem – tiem jābūt noslēptiem un pieejamiem tikai pēc klienta pieprasījuma. “Nevis kā tas ir šobrīd, ar dažādām garšām, ļoti skaistā veikalā, kad principā es kā cilvēks, kuru tas neinteresē, burtiski tam uzgrūžos virsū,” skaidro narkoloģe.

Sarunas noslēgumā Dokinsa norāda, ka nevajadzētu vispārināt un veidot stereotipu, ka viss ir vienlīdz slikts. “Jānodrošina, ka pieejamā informācija gan skolās, gan citur ir balstīta faktos un zinātnē,” uzsver pētniece.

Diskusija tapusi sadarbībā ar Beztabakas produktu asociāciju.