Konstantinovs ir arī pārliecināts, ka smēķēšana jauniešu vidū nav tik akūta problēma, kā daudzi to uztver. “Pierādījumi rāda tieši pretējo – tabakas izplatība jauniešu vidū samazinās,” saka Konstantinovs. Kopskatā viņš ir pārliecināts, ka jaunieši, kas lieto elektroniskās cigaretes, ir tā pati auditorija, kas, visticamāk, lieto arī citas vielas, piemēram, alkoholu. Tam piekrīt arī Dokinsa, kura uzsver, ka, salīdzinot dažādus statistikas rādītājus, šāda aina tiešām var atklāties. Psihologs Zaremba norāda, ka visi jaunieši eksperimentē, un ir jauniešu grupa, kuri vienmēr būs pakļauti lielākam riskam pamēģināt, tāpat kā ir jauniešu grupa, kas nekad nemēģinās elektroniskās vai tabakas cigaretes vai citas vielas.
Konstantinovs arī norāda, ka neesot pierādījumu apgalvojumam, ka e-cigarešu lietošana kaut kādā veidā pamudinātu cilvēkus pievērsties tabakas smēķēšanai. “Protams, tā ir viena no lietām, par kuru mēs domājam,” skaidro Konstantinovs. Viņš piebilst, ka ir tendence: cilvēki, kas pārgājuši no tabakas uz elektroniskajām cigaretēm, varētu atkal ķerties pie tabakas izstrādājumu smēķēšanas, ja e-cigaretes kādu iemeslu dēļ vairs nav pieejamas. Tam piekrīt arī Dokinsa.
Dokinsa arī uzsver, ka ārvalstu pieredze, ieviešot dažādus ierobežojumu e-cigarešu tirdzniecībā, ir atšķirīga.
Piemēram, Sanfrancisko veikts pētījums rāda, ka, aizliedzot dažādas elektronisko cigarešu garšas, skolēni vairāk pievērsās tabakas cigaretēm.
Konstantinovs norāda, ka e-cigarešu pieejamība jauniešiem noteikti ir jāierobežo, tomēr metodes, kā to darīt, var būt dažādas, un tās būtu jāpielāgo, lai fokusētos uz konkrētām grupām, kuras ir visvairāk pakļautas riskam pamēģināt, nevis “vienkārši aizliegt”. Narkoloģe Maksima skaidro, ka tas ir arī izpratnes un attieksmes veidošanas jautājums. Viņa norāda, ka daudz efektīvāk būtu veicināt izpratni, kāpēc e-cigaretes tiek lietotas.
Maksima arī norāda, ka vajadzētu domāt vairāk par e-cigarešu tirdzniecības ierobežojumiem, proti, lai uz tām attiektos tādi paši noteikumi kā parastajiem tabakas izstrādājumiem – tiem jābūt noslēptiem un pieejamiem tikai pēc klienta pieprasījuma. “Nevis kā tas ir šobrīd, ar dažādām garšām, ļoti skaistā veikalā, kad principā es kā cilvēks, kuru tas neinteresē, burtiski tam uzgrūžos virsū,” skaidro narkoloģe.
Sarunas noslēgumā Dokinsa norāda, ka nevajadzētu vispārināt un veidot stereotipu, ka viss ir vienlīdz slikts. “Jānodrošina, ka pieejamā informācija gan skolās, gan citur ir balstīta faktos un zinātnē,” uzsver pētniece.
Diskusija tapusi sadarbībā ar Beztabakas produktu asociāciju.