Ārsti nav atbildīgi par nesakārtoto veselības sistēmu, atzīst Kariņš (16)

Mediķu organizācijas pirms otrdienas valdības sēdes izplatīja paziņojumu, ka veselības nozarē vēlākais vasarā iestāsies smaga krīze.

Valdības vadītājs uzsvēra, ka ārsti nav atbildīgi par to, ka sistēma nav sakārtota. Pēdējos četrus gadus valdība un Saeima turpinājusi palielināt veselības aprūpes finansējumu, bet neesot ticis darīts pietiekami, lai uzlabotu pašu sistēmu. Kariņš piebilda, ka tas lielā mērā saistīts ar Covid-19 krīzi un ieguldīto darbu, lai to pārvarētu.

Ministru prezidents uzsvēra, ka valdība ir ieplānojusi divas lietas, lai uzlabotu situāciju.

Pirmkārt, valdība un ministrija strādās pie veselības aprūpes sistēmas sakārtošanas, padarot to saprotamāku, bet tarifu sistēmu veidojot tādu, lai tai piešķirtie līdzekļi tiktu izmantoti saprotamāk un efektīvāk.

Kariņš sagaida no veselības ministres priekšlikumus, kādā veidā tiks pilnveidots slimnīcu tīkls un uzlabota darbības efektivitāte.

Otrā lieta, ko iecerējusi valdība, ir, pārskatot budžeta izdevumus, turpmāk iepriekš piešķirtos, bet neizlietotos līdzekļus vairs nepārdalīt attiecīgās ministrijas mērķu izpildei, bet gan visa valdība lemtu par šādu līdzekļu novirzīšanu kopīgām prioritātēm, tostarp veselības aprūpei.

Viņš aicināja mediķus sadarboties ar Veselības ministriju, lai kopīgi rastu risinājumus sistēmas sakārtošanai.

Jau iepriekš ziņots, ka mediķu organizācijas vienojušās nekavējoties sākt gatavoties ārkārtas situācijas izsludināšanai gan primārajā, gan ambulatorajā, gan neatliekamajā medicīnā, informēja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) sabiedrisko attiecību vadītāja Evija Ansonska.

Apzinoties dramatisko situāciju Latvijas veselības aprūpē un smagās sekas, ko jau šogad izraisīs nepietiekamais valsts finansējums, nozarē strādājošo un slimnīcu profesionālās organizācijas ir sākušas gatavošanos ārkārtas situācijas izsludināšanai medicīnā. Par smago situāciju Latvijas veselības aprūpē vēstules nosūtītas Eiropas Komisijai, Eiropas ārstu pastāvīgai komitejai (CPME) un Eiropas Medicīnas speciālistu apvienībai (UEMS), lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību. Tāpat par gaidāmo valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos jau ir informēti Saeimas deputāti, Valsts prezidents un tiesībsargs.

LĀB, Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMa), Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība (LAPPOS), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) un Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA) kopīgā tikšanās vienojās nekavējoties sāk gatavoties ārkārtas situācijas izsludināšanai gan primārajā, gan ambulatorajā, gan neatliekamajā medicīnā.

LĀB prezidente Ilze Aizsilniece skaidroja, ka pie esošā veselības aprūpes finansējuma un valdības attieksmes, vēlākais vasarā nozarē iestāsies smaga krīze. Ģimenes ārstu prakses aizveras vai slēdz savas filiāles, trūkst darbaroku un naudas prakšu tālākai uzturēšanai.

Savukārt slimnīcās, ambulatorajās iestādēs izveidojušās nepieredzēti garas rindas uz izmeklējumiem, kuru sniegšanu šogad nāksies būtiski samazināt vai pilnībā pārtraukt finansējuma trūkuma dēļ. Ārsti un māsas masveidā plāno pamest nozari un arī valsti, viņa atzina.

Pēc slimnīcu veiktajiem aprēķiniem kopējais zudums jeb valsts nesamaksātā summa slimnīcām 2022. gadā ir 88 miljoni eiro. Valsts noteiktie tarifi par pakalpojumiem jau sen nesedz pat pašizmaksu, situāciju kritisku padarījusi arī augstā inflācija, dārgie energoresursi, apkure un materiāli.

Tāpat joprojām daļa ģimenes ārstu prakšu nav saņēmušas naudu par janvāri, bet 2023.gadā papildus paredzētie nedaudz vairāk par četriem miljoniem eiro nesegs pat inflāciju un energoresursu izmaksas.

Organizāciju vērtējumā, budžeta projektā atvēlētie nepilnie 30 miljoni mediķu atalgojuma palielināšanai, kā arī nepietiekamais finansējums onkoloģijas un citu plānu ieviešanai, situāciju būtiski neuzlabos.

Veselības nozarē strādājošo un slimnīcu organizācijas vērš uzmanību, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvija arī šogad un turpmākajos gados bezjēdzīgi zaudēs savus cilvēkus - vismaz 13 dienā un vairāk nekā 150 gadā. Turklāt, vien nepiešķirot finansējumu onkoloģijas plānā iekļautajiem medikamentiem, šogad cīņu ar slimību var zaudēt vairāk nekā 100 pacientu.

Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums šogad būs zemākais Eiropas Savienībā (ES) un 2023. gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Samazinājums ir arī absolūtajos skaitļos - no diviem miljardiem eiro 2022. gadā uz 1,6 miljardiem eiro 2023. un 2024. gadā. Lai Latvija panāktu kaimiņus un tuvotos Eiropas vidējam līmenim, saskaņā ar valdības pieņemtajām "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam" veselības aprūpes nozarei būtu jānovirza 6,5% no IKP, bet Latvijas valdības tēriņiem nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) - aptuveni 15%.

Organizācijās uzsvēra, ka Latvija cieš no hroniska cilvēkresursu trūkuma - uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,3 ārsti, Lietuvā - 5, kamēr Rietumeiropā - Francijā - 6,5 ārsti, Itālijā - 8 ārsti. Arī māsu skaits Latvijā ir dramatisks - 4,6 māsas uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Lietuvā - 9,4, Igaunijā - 6,6. Skandināvijas valstīs tās ir 15-17 māsas. Latvijā pašlaik trūkst vismaz 4000 māsu un māsu palīgu!

Ārsta speciālista minimālās algas mēneša likme Latvijā - 1555 eiro, vecākā rezidenta - 1506 eiro. Salīdzinājumam - Igaunijā ārsta minimālā mēneša likme - 2721 eiro, bet vecākā rezidenta - 2521 eiro.