Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Kazāks: Ekonomikas pieauguma temps nav pietiekams, lai pārskatāmā nākotnē sasniegtu ES vidējo līmeni (14)

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks Foto: Paula Čurkste/LETA

Latvijai ir ļoti liels risks iestrēgt vidējo ieņēmumu slazdā, jo ekonomikas pieauguma temps nav pietiekami straujš, lai pārskatāmā nākotnē būtu iespējams sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka nevienu ideālu valsts budžetu savā dzīvē vēl nav redzējis un tāda arī nebūs, taču ļoti pozitīvi ir vērtējama Latvijas valdības apņemšanās veicināt ekonomikas transformāciju.

"Latvijas ekonomika riskē iesprūst vidējo ieņēmumu slazdā. (..) Ekonomikas pieauguma temps nav pietiekami straujš, lai mēs pārskatāmā nākotnē sasniegtu ES vidējo līmeni. Līdz ar to Latvijas problēmas vienkārši ar saukli "Vairāk naudas!" atrisināt nevarēs. Tāpēc visas reformas, kas dara ekonomiku kvalitatīvāku, kas ļauj tai kļūt produktīvākai un iedzīvotājiem ilgtermiņā pelnīt vairāk, ir pamatu pamats," teica Kazāks.

Viņš skaidroja, ka vidējo ieņēmumu slazds ir ekonomikā plaši zināms fenomens, kad nabadzīgākas valstis sākotnēji samērā strauji pietuvojas bagāto valstu līmenim, bet tad vienā brīdī praktiski "iesprūst" - sasniedz zināmu līmeni, kad visas vienkāršākās priekšrocības ir izmantotas, piemēram, darbaspēks vairs nav lēts, bet nav pietiekami kvalificēts, investīcijas nav pietiekami apjomīgi veiktas un nav pietiekami gudras.

"Valsts sasniedz zināmu līmeni un pēc tam pakāpties augstāk vairs nav iespējams bez būtiskām pārmaiņām. Latvijai šāds risks ir ļoti, ļoti reāls," uzvēra Kazāks, piebilstot, ka Latvijā vidējais ienākumu līmenis šobrīd ir tuvu pie 75-80% no ES vidējā rādītāja un, lai gan Latvijas ekonomika au, aug arī pārējā Eiropa, un sasniegt ES vidējo līmeni ar esošo ekonomikas struktūru diemžēl nebūs iespējams.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka galvenais uzdevums ir strādāt ar strukturālajiem uzlabojumiem gan veselības jomā, gan izglītības un zinātnes jomā, gan arī inovāciju jomā.

Svarīgākais
Uz augšu