Saeima paaugstina minimālos ienākumus; Siliņa lepojas ar panākto (17)

Valdībai un Labklājības ministrijai (LM) ir izdevies pieņemšanai Saeimā virzīt grozījumus par uzlabojumiem minimālo ienākumu nodrošināšanas sistēmā, ko nebija panākuši iepriekšējie ministri, debatēs Saeimā sacīja labklājības ministre Evika Siliņa (JV).

Tagad likumā minimālo ienākumu slieksnis tiek noteikts procentuālā apmērā no mājsaimniecību vidējā ienākuma apmēra, akcentēja politiķe.

"Mēs mainām to cilvēku, kas visvairāk pakļauti nabadzības riskam, dzīves, (..) mēs pārskatīsim šos ienākumus katru gadu, mēs mainām metodi, mēs nosakām to procentuālā apmērā," sacīja labklājības ministre.

Viņa skaidro, ka, ja augs iedzīvotāju ienākumi, tad atbilstoši virzītajam regulējumam pieaugs garantētais minimālais ienākums, invaliditātes pensijas, sociālā nodrošinājuma pabalsti, apgādnieka zaudējuma pensijas un minimālās vecuma pensijas.

Kā ziņots, opozīcijas pārstāvji debatēs pārmeta cita starpā to, ka koalīcijas pārstāvji un LM savā piedāvājumā par minimālo ienākumu slieksni iedzīvotājiem neņem vērā inflācijas negatīvo ietekmi uz trūcīgāko iedzīvotāju pirktspēju.

Jau vēstīts, ka Saeima galīgajā lasījumā skata vairākus valsts 2023.gada budžeta pakotnes likumprojektus, kas paredz no 1.jūlija paaugstināt minimālo ienākumu sliekšņus.

Minimālo ienākumu sliekšņus no līdz šim noteiktās skaitliskās vērtības, kas izteikta eiro, turpmāk noteiks kā procentuālu vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Zemākā iespējamā robeža paredzēta 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas apmēra.

Minimālo ienākumu sliekšņu apmēri dažādām sociālām grupām būs atšķirīgi. Tiem piemēros koeficientus, kā arī to apmērs būs atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir invaliditāte, kāda invaliditātes grupa ir noteikta un vai cilvēks ir nodarbināts. Tas skars personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālo vecuma vai invaliditātes pensiju, sociālās palīdzības pabalstus pašvaldībās, kā arī atbalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā.

Minimālo ienākumu mediāna no šī gada 1.jūlija prognozēta 626 eiro apmērā, un kopumā minimālo ienākumu paaugstināšanai šogad būs nepieciešami 10,4 miljoni eiro, bet 2024. un 2025.gadā – 20 miljoni eiro katru gadu.

Pašlaik mazākais ienākums ir 109 eiro, no jūlija tas pieaugs līdz 125 eiro.

Sākot ar 2024.gadu, minimālo ienākumu sliekšņus pārskatīs katra gada janvārī, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes publicēto minimālo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Ja šī mediāna nebūs mainījusies vai būs samazinājusies, minimālo ienākumu sliekšņi paliks iepriekš noteiktajā apmērā.

Izmaiņas minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā rosinātas, lai noteiktu metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni personām ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem, teikts grozījumu anotācijā.

Minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanu noteic arī saistītie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā un likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.

Jaunā pieeja minimālo ienākumu noteikšanā stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā.