Turpmākajos mēnešos inflācija mazināsies straujāk, norāda banku analītiķi (1)

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka februārī, salīdzinot ar janvāri, cenu pieauguma inerce turpinājās un cenu līmenis palielinājās par 0,6%. Ar rezonansi visā Eiropā februārī turpinājās pārtikas cenu pieaugums.

Pārtikas cenu kāpums veidoja pusi no kopējā cenu pieauguma februārī - 0,32 procentpunkti. Alkohola un tabakas cenu pieaugums klāt pievienoja vēl 0,16 procentpunktus, ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi 0,09 procentpunktus.

Rezultātā gada inflācija noslīdēja līdz 20,3%, kas ir zemākais temps kopš pērnā gada jūnija. Gada laikā lielāko ietekmi uz inflāciju joprojām veido mājoklis (+46,6%), pārtika (+25,3%) un transports (+9,7%).

Gašpuitis prognozē, ka turpmākajos mēnešos temps mazināsies straujāk un martā tā var noslīdēt jau krietni zem 20% atzīmes.

Vienlaikus Gašpuitis norāda, ka tālākā inflācijas gaita ir samērā biezā miglā tīta, jo atkarīga no globāliem faktoriem.

"Redzam, ka inflācijas augstākie punkti ir aiz muguras. Tempi turpinās sarukt, bet februāra dati signalizē, ka kritums nav tik nasks, kā mēs to vēlētos redzēt, ne eirozonā, ne Latvijā. Tādēļ grūti prognozēt, cik strauji un zemu tā noslīdēs. Spēcīgie darba tirgi un noturīgā ekonomika nodrošina darba samaksas pieaugumu, kas pārliekas atkal cenās.

Īpaši nepatīkami tas ir tādēļ, ka tas spiedīs centrālajām bankām būt vēl agresīvākām un celt likmes augstāk. Tas nozīmē papildus problēmas ekonomikai un daudzās valstīs izraisīt parādu krīzes," pauž Gašpuitis.

Ekonomists norāda, ka tuvākajos mēnešos enerģijas cenu sarukums labvēlīgi ietekmēs inflāciju, velkot to uz leju, bet gada otrajā pusē cenas no pašreizējiem līmeņiem varētu atkal celties uz augšu. Taču pamats straujiem augšup lēcieniem, kādus piedzīvojām pērn, nav saredzami.

Degvielas cenas tuvākajā laikā, visticamāk, saglabāsies esošajos līmeņos.

Gašpuitis skaidro, ka to tālākās izmaiņas būs atkarīgas no situācijas globālajā ekonomikā. Jo spēcīgāka būs izaugsme, jo augstāk naftas cena pieaugs. Vēl ar zināmu inerci turpināsies pārtikas cenu sadārdzināšanās. Stabilizējoties enerģijas cenām, noteiktos produktu segmentos parādīsies arī cenu samazināšanās, bet to cik plaša tā būs turpmāk noteiks arī laikapstākļi un situācija globālajā ekonomikā, norāda Gašpuitis.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane atgādina, ka inflācija pērn straujāk sāka pieaugt no marta, februārī vēl kara ietekmei uz cenām nepaspējot pilnībā realizēties. Tāpēc šajā gadā jau nākammēnes bāzes efektu ietekmē sagaidāms straujāks inflācijas samazinājums.

Tomēr patērētājiem daudz svarīgāk ir tas, kā cenas mainās attiecībā pret iepriekšējo mēnesi, bet tās turpina augt, norāda Opmane. Atbilstoši inflācijas ātrajam novērtējumam februārī salīdzinājumā ar janvāri cenas pieaugušas visās eirozonas valstīs.

Lai gan februāra beigās Latvijā bija vērojams degvielas cenu samazinājums, jau martā šīs cenas atgriezušās pie augstākiem līmeņiem. Siltumenerģijas tarifiem dažādās Latvijas apdzīvotās vietās, ņemot vērā izejvielu cenu kritumu, ir vērojams izteiktāks samazinājums. Tomēr tāpēc, ka vēl ir spēkā valsts atbalsta pasākumi un lielā daļā apdzīvoto vietu cenas tomēr saglabājas virs noteiktajiem līmeņiem atbalsta sniegšanai, patērētājs šo cenu samazinājumu tuvāko mēnešu laika izjutīs maz, skaidro Opmane. Viņasprāt, siltumenerģijas jomā svarīgāks ir jautājums par nākamo apkures sezonu - par kādām iepirkumu cenām būs iespējams noslēgt jaunos līgumus un vai salīdzinoši zemāki tarifi būs aktuāli arī gada beigās.

Pārtikas cenas pasaulē pašlaik ir svārstīgas, tomēr ar lejupvērstu tendenci, informē Opmane. Lai gan daudzviet pasaulē laika apstākļi pašlaik ir jaunajām ražām labvēlīgi, joprojām saglabājas negatīvs efekts no Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas mazina Ukrainas ražošanas un eksporta potenciālu. Līdz ar to vājinās globālo pārtikas cenu mazināšanās iespējas.

Opmane skaidro, ka būtisks pārtikas cenu samazinājums Latvijas patērētājiem nav gaidāms arī tāpēc, ka ražotājiem un tirgotājiem ir pieauguši vairāki citi izdevumi. Joprojām ir jautājums par enerģijas izmaksām, kā arī no šī gada Latvijā ir palielināta minimālā alga, kas ietekmē vismaz daļu no šajā jomā nodarbinātajiem.

"Februārī noslēdzam "augstās inflācijas gadu" ar gaidām uz pozitīvām tendencēm tuvāko mēnešu laikā. Tomēr inflācijai saglabājas liela nenoteiktība un rūpīgi jāvēro cenu turpmākās izmaiņas. Joprojām ir aktuālas atbilstošas monetārās un fiskālās politikas darbības, kas neļautu augstai inflācijai iesakņoties un ļautu tai atgriezties pieņemamākos līmeņos," piebilst Opmane.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka patēriņa cenas Latvijā turpina augt, taču ātrums, ar kādu tās aug, kļūst lēnāks un februāris, visticamāk, ir pēdējais mēnesis, kad inflācija Latvijā pārsniedz 20%.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada februārī patēriņa cenas Latvijā bija par 20,3% augstākas nekā pērn un tas ir zemākais inflācijas līmenis kopš pērnā gada vidus. Pēc Āboliņa prognozēm jau jūnijā inflācija varētu noslīdēt zem 10%. Tomēr zemāka inflācija nenozīmē, ka cenas paliek zemākas, bet gan, ka cenu pieaugums kļūst lēnāks. Februāra laikā patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,6% un kopš oktobra cenas Latvijā ir augušas vidēji par 0,5% mēnesī. Tas joprojām ir augsts inflācijas līmenis un inflāciju radītie izaicinājumi ekonomikā noteikti nav pārvarēti, uzsver Āboliņš.

Viņš skaidro, ka februārī gandrīz pusi no mēneša inflācijas Latvijā veidoja dārzeņu cenu pieaugums par 14% viena mēneša laikā, kā rezultātā pārtikas cenas kopumā februārī pieauga par 1%. Āboliņš vērš uzmanību, ka pārtikas cenu dinamika Latvijā arvien vairāk atšķiras no tendencēm pasaulē, kur neapstrādātās pārtikas cenas mazinās jau kopš pērnā gada maija un pēdējā mēneša laikā arī Latvijas lauksaimnieki ir izjutuši strauju piena cenu kritumu. Pagaidām veikalos šīs tendences vēl īsti neredzam, tomēr pamata pārtikas cenu tālākam kāpumam šobrīd nav.

Bez pārtikas cenām februārī nedaudz pieauga "Nord Pool" elektroenerģijas cenas, tomēr enerģijas cenās ir gaidāms kritums, uzskata Āboliņš. Dabasgāzes cenas Eiropā ir samazinājušās par vairāk nekā 85% no 2022.gada augstākajiem līmeņiem un pēdējās nedēļas laikā jau redzami paziņojumi par pirmajiem apkures tarifu samazinājumiem arī Latvijā. Rīga ir noslēgusi vienošanos par būtiski lētākas dabasgāzes iegādi nākamajai apkures sezonai, tādēļ gada otrajā pusē ir gaidāmi tālāki cenu kritumi.

Lai gan inflācija Baltijā saglabājas augsta, ir signāli, ka inflācija turpmākajos mēnešos diezgan strauji kritīs, norāda Āboliņš. Enerģijas cenas Eiropā atgriežas normālā līmenī un naftas cenas pasaulē ir samazinājušās no vairāk nekā 120 ASV dolāriem par barelu līdz aptuveni 80-85 ASV dolāriem šobrīd. Turklāt konteineru jūras pārvadājumu izmaksas ir samazinājušās līdz līmenim, kāds bija pirms Covid-19, kas liecina par būtiskiem uzlabojumiem pasaules ražošanas piegāžu ķēžu darbībā. Arī Covid-19 atbalsta pasākumi ir beigušies, procentu likmes ir ievērojami pieaugušas, un naudas piedāvājums ASV sarūk pirmo reizi vairāk nekā 50 gadu laikā pēc pieauguma par vairāk nekā 25% 2021.gadā.

Tomēr iekšējo cenu inflācija Latvijā joprojām ir augsta un februārī pakalpojumu cenas Latvijā augušas par 11,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, uzsver Āboliņš. Tāpat inflācijas noturība redzama arī apģērbu cenās, kas pēdējā gada laikā ir augušas pirmo reizi kopš 2010.gada. Pēdējo mēnešos inflācija ir bijusi negaidīti augsta arī Eiropā un ASV, tādēļ centrālās bankas turpina cīņu ar inflāciju un investoru vērtējumā EURIBOR likmes šī gada rudenī varētu sasniegt 4%, kā rezultāta procentu likmes Eiropā sāk tuvoties 2007.gada līmenim. Pēc Āboliņa prognozēm inflācija Latvijā šogad varētu būt 8-9% robežās.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka gada laikā cenu līmeni visvairāk cēlušas mājokļu izmaksas (7,6 procentpunktu devums kopējā dārdzības kāpumā) un pārtika devusi 6,7 procentpunktus. Transports pievienoja 1,3 procentpunktus, bet pārējo grupu devums "ir nieks uz cenu vētras fona". Mēneša laikā pusi no dzīves sadārdzinājuma veidoja pārtika, bet pusi no pārējā - alkohols un tabaka. Mājokļa izmaksu ietekme kļuvusi cenu līmeni samazinoša, pagaidām ļoti nedaudz - par 0,02 procentpunktiem, bet šajā jomā drīz redzēsim ļoti interesantus skaitļus, prognozē Strautiņš.

Februāra patēriņa cenu dati sniedz iespējas interpretācijām, norāda Strautiņš. Pagājušā gada laikā ekonomisti daudzkārt norādīja, ka katram pircējam ir sava inflācija. Cenu izmaiņas laikā kopš 2021.gada vidus ir bijušas izteikti nelabvēlīgas cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem. Pat vidējais algu kāpums netika līdzi vidējam cenu kāpumam, bet pārtikas un enerģijas dārdzība auga daudz straujāk par kopējo cenu līmeni.

"Esam brīdī, kad šī attiecība mainās uz pretējo pusi. Nākamajos divos gados, varbūt ilgāk, ja vien nebūs ļoti nelabvēlīgi pavērsieni izejvielu tirgos, pirmās nepieciešamības lietu grozs sadārdzināsies lēnāk vai palētināsies straujāk nekā kopējais patēriņa "ķocis". Vienai no galvenajām pārtikas produktu grupām jeb piena produktiem cenas jau ir krasi pazeminājušās," pauž Strautiņš.

Tāpat ekonomists norāda, ka gandrīz katru dienu var lasīt ziņas par to, ka siltumapgādes uzņēmumi samazina tarifus. AS "Rīgas siltums" nākamajai apkures sezonai gāzi iepircis par trīskārt zemāku cenu nekā iepriekšējai sezonai. Samazinās šķeldas cenas, kas nosaka siltuma izmaksas lielākajā daļā Latvijas. Notiek primāro energoresursu maiņa, aizvietojot gāzi ar šķeldu. Vidējās siltuma cenas nākamajā sezonā būs krietni zemākas pat tad, ja netiks turpināts valsts atbalsts, uzskata Strautiņš.

Ekonomists vērš uzmanību, ka strauji pieaug akcijas preču īpatsvars un atlaides kļūst lielākas. Strautiņam nav šaubu, ka pircēji vairāk izvēlas tieši preces ar akcijas cenu, bet to, kā mainās pircēju izvēles, precīzi zina tikai tirgotāji. Strautiņš domā, ka agri vai vēlu akcijas cenas pārvērtīsies par pastāvīgajām cenām. Atsevišķu preču vidējās dārdzības pārvērtēšana šobrīd nozīmē, ka pēc kāda laika izmērītais cenu kritums būs lielāks par tajā brīdī faktiski notiekošo.

"Varētu teikt, ka šobrīd katra cilvēka personisko inflāciju nosaka ne tikai viņa izdevumu struktūra, bet arī apņēmība izmantot selektīvās cenu samazināšanas sniegtās iespējas. Dažādos veikalos ar atlaidēm ir pieejami dažādi produkti. Ja nav vēlmes tērēt laiku dažādu veikalu tīklu apmeklēšanai, ļoti palīdz gatavība noticēt tam, ka ļoti, pat vairāk nekā divkārt atšķirīgas cenas produktiem var būt vienāda kvalitāte," norāda Strautiņš.

Martā mēneša inflācija visdrīzāk būs pozitīva, bet neliela, prognozē ekonomists. Tā kā pērn martā cenas auga ļoti strauji (par 3,3%), šī gada martā gada inflācija krasi samazināsies, līdz apmēram 17%, strauju krituma tempu noturot līdz jūnijam, uzskata Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare norāda, ka, lai gan februāra inflācija ir pēdējo astoņu mēnešu zemākais rādītājs, ļoti manāmu inflācijas atkāpšanos vēl neesam redzējuši. Inflācija joprojām saglabājas augsta. Turklāt mēneša laikā cenas turpināja augt - februārī par to pašu preču un pakalpojumu klāstu bija jāmaksā par vidēji 0,6% vairāk nekā janvārī.

Viens no straujākajiem cenu kāpumiem mēneša laikā reģistrēts pārtikai. Salīdzinot ar janvāri, februārī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pieauga vidēji par 1,2%. Tas ir lēnāk nekā, piemēram, rudens mēnešos, norāda Komare. Savukārt, gada laikā pārtikas cenas kāpa par 25,3%. Ekonomiste norāda, ka mūsu ikdienā pārtika ieņem teju ceturto daļu no visiem izdevumiem, tādēļ nepārprotami raizējamies par pārtikas cenu kāpumu. Gada laikā cenas pieauga visiem pārtikas produktiem. Krietni dārgāki bija tādi produkti kā cukurs (+79,6%), olas (+39,9%) un maize (+39,4%), bet arī vairumam citu produktu cenu pieaugums ir ievērojams.

Mēneša laikā ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas samazinājās par 0,1%. Tās gan joprojām bija par 46,6% augstākas nekā pirms gada. Kritumu mēneša laikā, galvenokārt, noteica zemākas cietā kurināmā cenas, niecīgs samazinājums bija vērojams arī siltumenerģijas cenās, skaidro Komare.

Viņa informē, ka februārī samazinājās siltumenerģijas tarifi dažās Latvijas pilsētās, kā, piemēram, Daugavpilī un Aizkrauklē, tomēr to izjuta ļoti maza daļa Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajos mēnešos tarifus samazināt plānots arī citās pilsētās, piemēram, Jelgavā, Salaspilī un Rīgā. Reaģējot uz šķeldas un pirktās siltumenerģijas cenu samazinājumu, AS "Rīgas siltums" plāno par 10% samazināt savu siltumenerģijas tarifu no 1.aprīļa.

Kaut gan šobrīd dabasgāzes cena biržā ir noslīdējusi zem 50 eiro par megavatstundu, salīdzinot ar vairāk nekā 300 eiro par megavatstundu dažas dienas augustā, Latvijas iedzīvotāji to vēl īsti nemana, atzīst Komare. Šīs apkures sezonas vajadzībām dabasgāze tika iepirkta brīdī, kad gāzes cenas tirgū bija daudz augstākas nekā tagad. Tāpēc lielāku cenu samazinājumu iedzīvotāji ieraudzīs, kad "dārgā" gāze būs iztērēta. AS "Rīgas siltums" paziņoja, ka jaunai apkures sezonai iegādāsies dabasgāzi trīs reizes lētāk.

Komare sagaida, ka nākamajā apkures sezonā par siltumu maksāsim mazāk nekā šoziem. Arī elektrības cenu kritums biržā pamazām sāks atspoguļoties iedzīvotāju rēķinos. Tai pat laikā jārēķinās, ka nākamajā apkures sezonā valsts atbalsts nebūs tik dāsns, it īpaši, ja nebūs pārsteigumu un energoresursu cenas biržās saglabāsies tuvu šī brīža līmeņiem. Tāpēc cenas gala patērētājam diezin vai būs trīs reizes mazākas. Savukārt, mājokļa īre samazinās teju jau pusgadu, un februārī bija par 1,2% zemāka nekā pagājušā gada februārī.

Pārējo pakalpojumu cenas turpināja augt, piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi ir par 18,2% dārgāki nekā pērn. Cenu kāpums tika reģistrēts arī atpūtas un kultūras pakalpojumiem. Šo pakalpojumu cenas ietekmē ne vien pieprasījums, kas pieauga pēc pandēmijas, bet arī noturīgais algu kāpums, skaidro Komare.

"Tuvākajā laikā redzēsim, ka inflācija mazināsies jau straujākiem soļiem. Tā kā inflācija pēc savas būtības ir cenu pieaugums, tad mazāka inflācija nozīmē lēnāku cenu kāpumu nevis kritumu. Cenu samazinājumu, visticamāk, sagaidīsim tādās kategorijās kā gāzes apgāde, siltumapgāde un elektrība. Turpretī, piemēram, citu pakalpojumu cenas turpinās augt, ņemot vērā joprojām straujo algu pieaugumu, tai skaitā arī minimālās algas celšanu," pauž Komare.

Ekonomiste prognozē, ka šī gada beigās inflācija būs ap 4%, bet gadā vidēji tuvāk 10%.