Polārās ekspedīcijas dalībnieces 7 ieteikumi ziemas pārgājienam

Sākumā neģērbieties pārāk silti

Lieliski, ja pārgājiena sākumā jums ir mazliet vēsi. Kustoties ķermenis ražos siltumu, un pēc kāda laika jutīsieties ideāli – jums nav nedz auksti, nedz karsti. Ja jau uzreiz uzvilksiet mugurā daudz drēbju, jūs visai ātri sāksiet svīst, un nāksies apstāties, lai novilktu lieko apģērbu. Pusdienu pārtraukumā uzvelciet kādu papildu apģērbu gabalu, lai nenosaltu.

Velciet nepieguļošu apģērbu

Maiju norāda, ka daudzi pārgājienu apģērbu izvēlas pēc sava izmēra, lai labāk izskatītos. Taču kāda jēga no jakas, ja zem tās nevarat pavilkt vairākas papildu apģērba kārtas? “Mums ir silti, pateicoties gaisam starp drēbju kārtām, nevis pašam audumam. Jo vairāk kārtu, jo siltāk. Nianse tāda - ja visas kārtas cieši pieguļ augumam un viena otrai, tad starp tām nav gaisa, tāpēc salā kļūst auksti,” skaidro Lunekunda un aicina nekautrēties aizņemties nepieguļošu apģērbu no citiem – tēva, vectēva, drauga.

Atcerieties par vairāku kārtu principu

Ja ārā temperatūra ir tuvu nullei vai zem tās, tad atcerieties virs vidukļa apģērbt trīs kārtas (siltu apakšveļu, flīsu un jaku). Ja jaka ir pietiekami bieza, apakšējās kārtas var būt plānākas, lai kustoties nekļūtu karsti. “Ja pastāv sniega un lietus iespējamība, tad apaviem noteikti jābūt ūdensizturīgiem, jo parasti vispirms nosalst kāju pirksti. Vēlams, lai pārgājienu apavi būtu pietiekami brīvi, lai tajos varētu ievilkt vilnas zeķi. Ja laukā ir ļoti slapjš, tad var vilkt arī gumijas zābakus, jo mūsu mērķis ir nesaslapināt kājas,” stāsta Maiju.

Izmantojiet taukainu sejas krēmu

Ziemā ārkārtīgi svarīgi ir maksimāli aizsargāt sejas ādu. Ja gaisa temperatūra ir -5, tad pat nelielā vējā tā var šķist -10, tāpēc uz ūdens bāzes veidoti krēmi lietošanai ārā ziemā nav īpaši piemēroti - tie var izraisīt apsaldējumus.

Aukstā laikā ir ļoti svarīgi saglabāt ādas dabisko tauku barjeru. Dodiet priekšroku krēmiem uz tauku bāzes. Pārgājiena dienas rītā vēlams nemazgāt seju un nelietot tīrīšanas līdzekļus. Ar pavasara iestāšanos neaizmirstiet papildināt savu ādas kopšanas līdzekļu arsenālu ar krēmu ar augstu SPF, jo, saulei atspīdot pret sniegu, āda saņems dubultu starojuma devu.

Ja iespējams, atpūtas reizēs kuriniet ugunskuru

“Dzīva uguns paceļ pārgājienu pieredzi pilnīgi jaunā līmenī,” apliecina Maiju, piebilstot, ka ugunskuru mežā vajadzētu kurināt tikai tam paredzētās vietās. “Iesaku no mājām paņemt līdzi malku. Pirmkārt, ugunskura vietas tuvumā ne vienmēr atrodama sausa malka, bet otrkārt, ja ikviens ap šo vietu sāks vākt malku, tad tā ātri vien izmainīsies līdz nepazīšanai. Ja dodaties pārgājienā sniegotā laikā, malkas transportēšanai ņemiet līdzi nelielas ragavas – ja vēlaties, varat tajās ievietot arī pārgājiena mugursomu.

Speciāliste uzskata, ka ugunskura kurināšanai visi līdzekļi ir labi: “Droši iegādājieties iekurināšanas tabletes un izlietojiet kaut pusi iepakojuma. Galvenais, lai ugunskuru tomēr izdodas iekurt.

Iekurināšanai noder arī vasks vai parafīns – vienkārši paņemiet līdzi gandrīz izdegušas sveces un uzklājiet vasku uz malkas, lai tas aizdegšanās brīdī sāktu tecēt. Dodoties prom, pārliecinieties, ka ugunskurs ir nodzisis.”

Svaigā gaisā jebkurš ēdiens garšīgāks

“Ja es kopā ar ģimeni dotos pārgājienā bez nakšņošanas, es ņemtu līdzi zefīrus un mazas desiņas – abus šos produktus iespējams uzspraust uz zariņa un uzcept uz ugunskura. Vēl es arī mājās pagatavotu šķiņķa un siera sviestmaizes, maizi dāsni apsmērējot ar sviestu, un arī tās uzsildītu uz uguns,” teic pārgājienu eksperte, piebilstot, ka svaigā gaisā jebkurš ēdiens ir garšīgāks.

Pārgājienos Maiju ēd daudz sviesta (un to piena vietā pat pievieno kafijai), jo trekni ēdieni palīdz ķermenim labāk saglabāt siltumu. Ja jums nav tūristu plīts, Maiju iesaka ņemt līdzi karstu ūdeni termosā, lai varētu pagatavot kafiju vai tēju. Protams, ūdeni iespējams uzvārīt arī uz uguns, taču tad katliņš kļūs kvēpains un būs vajadzīgs ilgs laiks tā notīrīšanai, pirms varēsiet to likt atpakaļ mugursomā.

Pastaiga līdz ugunskura vietai arī ir pārgājiens

Maiju ir pārliecināta, ka cilvēki un daba ir radīti viens otram, un uzsver, ka pat 20 minūtes svaigā gaisā ik dienu ir pietiekamas, lai mazinātu trauksmi un pārslodzi. Dažreiz pietiek tikai aiziet no autostāvvietas līdz ugunskura vietai, paskatīties uz dzīvu uguni un paelpot svaigu gaisu - uzskatiet, ka pārgājiens ir izdevies.

“Mēs dzīvojam ļoti mākslīgā vidē, bet mūsu smadzenes nevēlas pastāvīgi atrasties četrās sienās – mums ir jāredz horizonts un jāsajūt plašums. Tāpēc cilvēkiem patīk būt pie jūras un skatīties uz kalniem – skats uz horizontu ir nomierinošs,” stāsta Lunekunda.