Pēc plašiem vairāku dienu protestiem Gruzijas parlamentā tika atsaukts "ārvalstu aģentu" likumprojekts. Līdzīgs likums Krievijā smacēja neatkarīgos medijus un nevalstiskās organizācijas, līdz to darbībai pavisam punktu pielika pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pieņemtie likumi. Krievijas piemērs spilgti parāda, kā šo divu sektoru iegrožošana liek no publiskās telpas pazust no valdības naratīviem atšķirīgai informācijai un pašorganizācijas iespējām.

"Ārvalstu aģentu" likums ir viens no instrumentiem, ar kuriem Krievijā gadiem ilgi tika vajātas nevalstiskās organizācijas un neatkarīgie mediji. Pēdējo punktu neatkarīgo mediju darbībai Krievijā pielika 2022.gada 4.martā spēkā stājušies krimināllikuma grozījumi, kas cita starpā uzlika par pienākumu notiekošo dēvēt par "speciālo militāro operāciju" (nevis karu) un aizliedza "diskreditēt" Krievijas bruņotos spēkus, publiskajā sfērā ieviešot pilnīgu cenzūru par kara tematiku.

Šādu likumdošanas manipulāciju rezultāts - publiskajā telpā ļauts pastāvēt tikai vienam viedoklim. Atšķirīgu informāciju nākas meklēt "Telegram" grupās un citās sociālo tīklu platformās, kur tā arī atšķaidīta ar krietnu devu propagandas, vai arī izmantot VPN (virtuālo privāto tīklu), lai piekļūtu vietnēm, ko pēc kara sākuma nobloķējis "Roskomnadzor" - to vidū ir ne vien atlikušie Krievijas neatkarīgie mediji, bet arī ārvalstu portāli, tai skaitā "RUS TVNET".