Kamēr Igaunijā tautas ticību demokrātijai un Eiropas vērtībām šonedēļ apliecinājuši parlamenta vēlēšanu rezultāti, Gruzijas iedzīvotāji izgājuši ielās, lai cīnītos pret parlamenta mēģinājumiem virzīties uz pretējo. Kas novedis pie šādiem rezultātiem un kādas sekas varam sagaidīt tuvākajā nākotnē, raidījumā "Pasaule kabatā" spriedām kopā ar politologu, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes viesdocētāju Veiko Spolīti.

Kas notiek Gruzijā?

Šo otrdien Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi izcēlās masveida protesti pret parlamentā pirmajā lasījumā pieņemtajiem likumprojektiem, kas liktu nevalstiskajām organizācijām un medijiem reģistrēties kā “ārvalstu aģentiem”, ja vismaz 20% no to ikgadējā finansējuma nāktu no ārzemēm, kā arī paredzētu par šā likuma pārkāpumiem bargus sodus, tostarp cietumsodu. Šie likumprojekti atgādina Krievijā pirms vairākiem gadiem pieņemto likumu, kas ticis piemērots tā, lai apspiestu neatkarīgos, Kremli kritizējošos medijus un nevalstiskās organizācijas. Saredzot to kā nopietnu draudu Gruzijas demokrātijas nākotnei, parlamenta opozīcija un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti 7. martā pulcējās pie parlamenta un Tbilisi ielās. Savukārt varasiestādes pret protestētājiem vērsās ar asaru gāzi, ūdensmetējiem, un sadursmēs daudzi tika gan ievainoti, gan aizturēti.

Kaut gan ceturtdien valdošā partija “Gruzijas sapnis” paziņoja, ka likumprojektu atsauks, tas vēl nenozīmējot, ka likumprojekts patiešām esot izbeigts, skaidro Spolītis. Viņš norāda, ka vēl jāsagaida, kas notiks

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X