Iemesli, kādēļ Eiropa aiztaupījusi Baltkrievijai lielas sankcijas

Kā vēsta “Euractiv”, aptuveni ceturtā daļa Krievijas karavīru, kas iebruka Ukrainā, to darīja no Baltkrievijas teritorijas, kur tie atradās “militārajās mācībās”. Baltkrievijas dzelzceļa sistēma tika izmantota, lai nogādātu Ukrainā ap 30 000 Krievijas karavīru, un Baltkrievijas slimnīcas tika izmantotas, lai ārstētu karā cietušos Krievijas karavīrus.

Pašlaik lielākās krievu karavīru zvērības atklātas Kijivas pievārtē esošajās Bučā un Irpiņā – šie karavīri Ukrainā arī ienāca no Baltkrievijas puses. Pēc tam, kad Krievijas armija tika padzīta no Ukrainas ziemeļiem, Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko turpina nodrošināt Krievijai placdarmu, no kura regulāri tiek palaistas raķetes pret Ukrainu, pastrādājot nežēlīgus kara noziegumus.

Pagājušā gada novembrī kļuva zināms, ka Baltkrievijas dzelzceļa sistēma palīdzējusi piegādāt Krievijas spēkiem 65 000 tonnu munīcijas. Lukašenko arī nav īpaši slēpis, ka realitātē Baltkrievija piedalās Krievijas karā Ukrainā.

21. jūlijā intervijā aģentūrai AFP Lukašenko apstiprināja, ka viņa valsts atbalsta Krieviju, nodrošina teritoriju raķešu triecieniem, kā arī dažādos veidos palīdz krievu armijai.

“Jā, mēs piedalāmies šajā operācijā,” teica Lukašenko, kurš pēc tam ne reizi vien izcēlies ar ļoti naidīgu retoriku pret Ukrainu.

Tajā pašā laikā Eiropas Savienība ir noteikusi sankcijas pret Baltkrieviju, kas ir ievērojami maigākas nekā tās, kas noteiktas pret Krieviju. Piemēram, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas sankciju sarakstos nonākuši tikai 22 Baltkrievijas armijas komandieri. Tāpat Baltkrievijā joprojām ir iespējams ievest daudzus Eiropas Savienībā ražotos produktus, ko ir liegts ievest Krievijā. Tas faktiski ļauj Krievijai apiet daļu sankcijas, jo Baltkrievija Eiropas aizliegtos produktus reeksportē tālāk Krievijai.

Vēl viena dīvaina iezīme ir tā, ka pret daļu Baltkrievijas biznesa elites, kas ir cieši saistīta ar Lukašenko, joprojām nav noteiktas nekādas sankcijas.

Viens no iemesliem varētu būt tas, ka Eiropas Savienības līderi nevēlas būt pārlieku skarbi pret baltkrieviem, jo opozicionārei Svjatlanai Cihanouskai nelikumīgi tika liegta iespēja nonākt pie varas pēc 2020. gada vēlēšanām. Tas nozīmē, ka sankcijām būtu jāskar tieši diktatoru Lukašenko, nevis cilvēkus, kuri vēlas būt daļa no Eiropas. Tomēr šeit var būt arī citi iemesli.

Eiropas diplomāti zina par Kremļa plāniem attiecībā uz Baltkrieviju. Februārī tika publiskoti nopludināti dokumenti, kuros teikts par Kremļa mērķi pilnībā anektēt Baltkrieviju līdz 2030. gadam.

Baltkrievijas aneksija nozīmētu, ka Krievija savus kodolieročus varētu izvietot tiešā Latvijas, Lietuvas un Polijas robežu tuvumā, kas visas ir NATO dalībvalstis. Baltkrievijai, iespējams, jau pašlaik ir piegādātas krievu “Iskander” raķetes, kas ir spējīgas nest kodolgalviņas, tāpat Putins izteicies par vēlmi uzlabot Baltkrievijas iznīcinātājus “Su-25”, lai tiem būtu iespējas pārvadāt kodolieročus.

Lai arī Kremļa plāns paredz Baltkrievijas aneksiju līdz 2030. gadam, realitātē tas varētu notikt daudz ātrāk, ļaujot Putinam “saglabāt seju" pēc neveiksmīgās kampaņas Ukrainā. Lukašenko apzinās, ka atrodas ļoti sarežģītā stāvoklī, un viņš nevēlas šo situāciju pasliktināt. Baltkrievijas armija neizceļas ar lielu cilvēku skaitu un spēku, un Lukašenko apzinās, ka pavēle doties karot Ukrainā var būt viņam pašam nāvējoša.

Pašlaik Baltkrievijas armija nav iesaistījusies karā pret Ukrainu, lai gan tādas bažas pastāv jau kopš kara sākuma. Lukašenko uzsvēris, ka Baltkrievijas karavīri “nekādā gadījumā” nedosies karot pret Ukrainu, ja vien Ukraina neuzbrukšot pirmā.

Pašlaik Putins redz Baltkrievijas interesi būt atsevišķai valstij – vismaz starptautiskā likuma priekšā. Rietumvalstu diplomāti tic, ka Putins var izmantot Baltkrieviju, ne tikai lai ievestu Krievijā Rietumu liegtos produktus, bet arī lai varētu stiprināt savas armijas munīcijas krājumus.

Respektīvi – Ķīna tiek uzskatīta par potenciālu ieroču piegādātāju Baltkrievijai. Tā kā Pekina ir saņēmusi nepārprotamu brīdinājumu no Rietumiem, ka ieroču piegādes agresoram Krievijai ir “sarkanā līnija”, tad ieroču piegāde Baltkrievijai faktiski ļautu Ķīnai saglabāt savu neitrālo nostāju, jo ieroči tiktu piegādāti citai valstij, kas nav agresors.

Baltkrievijas eksperti pauduši, ka Lukašenko nonākšana arvien lielākā atkarībā no Putina ir bijis pakāpenisks process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas pastiprinājies pēdējo gadu laikā. Galvenais iemesls ir Lukašenko neefektīvā ekonomiskā sistēma, kas valsti padara pilnībā atkarīgu no Krievijas subsīdijām.

Lai saglabātu savu varu Baltkrievijā, Lukašenko jau maksā Putinam ar Baltkrievijas suverenitātes zaudēšanu. Jau pašlaik Baltkrievijā no neatkarīgas valsts ir maz kas pāri palicis. Vēl viena nianse – Rietumu interesēs nav panākt, ka Baltkrievija kļūst vēl atkarīgāka no Kremļa.

Kas zina, varbūt kādreiz Lukašenko atkal būs gatavs kļūt par “neatkarīgu” mediatoru miera sarunās starp Ukrainu un Krieviju. Tomēr tā noteikti nebūs Rietumu galvenā opcija, ņemot vērā, ka Baltkrievija karā Ukrainā nav bijusi neitrāls novērotājs, taču sankcijas nav noteiktas, jo tās būtībā nogalinātu Baltkrievijas suverenitāti. Vismaz to, kas palicis no tās pāri.