8 populāri, bet nepatiesi mīti par saules paneļiem

Lai arī Latvijā «Sadales tīklam» (ST) ir pieslēgti jau aptuveni 11 000 solāro paneļu sistēmu, sabiedrībā joprojām ir daudz jautājumu un mītu. Mēģināsim uz tiem atbildēt, kā arī izgaisināt nepatiesos pieņēmumus.

Mīts Nr.1: Šobrīd nav labākais laiks saules paneļu uzstādīšanai

Klasiskā aizbildināšanās, kas nereti tiek izmantota, lai atliktu lēmuma pieņemšanu par saules paneļu uzstādīšanu, sakņojas vairākos mītos. Augstais pieprasījums pēc solārajām tehnoloģijām Latvijā pērn radīja maldīgu priekšstatu, ka paneļu tirgotāji cenšas izmantot situāciju un vairāk nopelnīt, uzliekot precei augstu uzcenojumu. Latvijā 2022. gadā pieaugums patiešām bija iespaidīgs – uzstādīts septiņreiz vairāk saules mikroģeneratoru nekā gadu iepriekš. Taču, ja paraugāmies globālā kontekstā, saules paneļu pārdošanas apjoms pasaulē aug stabili – par aptuveni 15-20% gadā. Latvijas pieprasījums uz šī fona ir pavisam neliels, tādēļ deficītu globālajā tirgū neizraisa. Arī tirgotāju konkurence mūsu tirgū pieaug, tādēļ mākslīgi noturēt neatbilstošu cenu nav nemaz tik viegli.

Patiesībā šobrīd paneļu cenas un kvalitātes attiecība ir ļoti laba, tādēļ nav objektīvu iemeslu atlikt to uzstādīšanu un gaidīt labākus laikus.

Turklāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izveidotajai atbalsta programmai atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās un mājsaimniecību pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšanai un siltummezgla izveidei jau kopš pērnā gada marta var iesniegt projektu iesniegumus SIA "Vides investīciju fonds".

Atbalsta programmas pieejamais kopējais finansējums ir 30 000 000 eiro, vienam projektam pieejamais maksimālais atbalsts ir līdz 15 000 eiro.

Šobrīd no kopumā pieejamiem 30 milj. eiro jau ir izsniegti vairāk nekā 18 milj. eiro.

Šī gada 10. janvārī Ministru kabinetā tika apstiprināti arī Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātie grozījumi atbalsta programmā privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai, piešķirot papildu finansējumu 400 tūkstošu EUR apmērā programmas turpināšanai. Papildu finansējums ļaus tuvāko mēnešu laikā atbalstīt aptuveni 100 mājsaimniecības.

Mīts Nr.2: Jāpagaida, kamēr saules paneļi kļūs efektīvāki

Arī populārs mīts. Realitātē silīciju izmantojošie saules paneļi jau faktiski sasnieguši savu efektivitātes virsotni.

Laika gaitā paneļi, protams, uzlabosies, taču efektivitātes pieaugums nebūs tik būtisks, lai būtu vērts gaidīt vairākus gadus.

Jāņem vērā, ka saules paneļu tehnoloģijas attīstās diezgan lēni un, pat ja tiks atrasti jauni, revolucionāri paneļu materiāli, līdz to pārvēršanai reālā produktā un nonākšanai pārdošanā var paiet pat 5-10 gadi.

Mīts Nr.3: Saules paneļus ir vērts uzstādīt vienīgi pavasarī

Šajā bieži izskanējušajā apgalvojumā patiesība ir tikai daļēja. Patiešām - siltajos, gaišajos mēnešos paneļi darbojas visefektīvāk un spēj saražot ne vien aktuālajam patēriņam nepieciešamo elektrību, bet arī veidot uzkrājumus ziemai. Saules paneļu īpašnieku līdzšinējā pieredze rāda, ka Latvijā 1 kW jaudas saules panelis vasarā ik mēnesi saražo ap 130–140 kWh elektrības, bet ziemā – 5–25 kWh mēnesī. Tas nozīmē, ka

saulainajos mēnešos mājsaimniecība ar 11 kW bateriju saražos ap 1500 kWh elektrības jeb krietni vairāk nekā tai nepieciešams. Ziemā kopējais apjoms būs ap 55-275 kWh.

Tomēr jāņem vērā, ka paneļu uzstādīšana ir salīdzinoši komplicēts process. Tas ietver objekta izvērtēšanu, projekta izstrādi, paneļu uzstādīšanu un nodošanu ekspluatācijā. Turklāt uzstādīšanai nepieciešami atbilstoši laika apstākļi. Tos nevar uzstādīt lielā salā, putenī vai stiprā lietū, vējā, tādēļ vēlams laikus izvēlēties pakalpojuma sniedzēju un noslēgt līgumu. Projektētājiem un paneļu montētājiem parasti ir vairāku pasūtījumu rinda, tādēļ no pirmā telefonzvana līdz paneļu iedarbināšanai var paiet vairāki mēneši.

Mīts Nr.4: Saules paneļu tehnoloģijas ir pārāk sarežģītas

Cilvēkiem, kuri ar saules paneļu uzstādīšanu sastopas pirmoreiz, patiešām var neizdoties visu izdarīt pareizi paša spēkiem. Tādēļ

ir ļoti svarīgi piesaistīt zinošus speciālistus, kādi ir nozares labāko pakalpojumu sniedzēju rīcībā.

Viņi visu paveiks ātrāk, turklāt uzņemsies pilnu atbildību par savu darbu, piešķirot garantijas laiku. Arī pašiem paneļiem tiks izvēlēta atbilstošākā vieta, kas ļaus tiem strādāt maksimāli produktīvi. Piemēram, Elektrum speciālisti izmanto 3D modelēšanu, kurā tiek ņemta vērā ne vien saules atrašanās vieta dažādos dienas posmos, bet arī tuvumā esošie koki, ēkas un citi potenciālie aizēnotāji.

Mīts Nr.5: Būvējot māju par saules paneļiem vēl nevajag domāt. Tos varēs pievienot vēlāk

Tā, protams, ir katra namīpašnieka izvēle. Taču

paneļi darbosies efektīvāk, ja tiem tiks izraudzīta vieta jau mājas projektēšanas stadijā.

Zinot, cik paneļus plānots uzstādīt, projektētājs var atbilstoši izvēlēties ēkas novietojumu, jumta slīpumu un tā segumu. Pie tam šādā gadījumā jau projektā var paredzēt risinājumus, kā nepieciešamības gadījumā viegli piekļūt paneļiem.

Mīts Nr.6: Saules paneļi ir bieži jātīra

Saules paneļu virsma ir gluda. Ja tie novietoti uz stāva jumta, sniegs, lapas un citi traucēkļi noslīdēs nost tāpat kā no jumta. Piepalīdzēs arī lietus. Uz mazākā slīpumā novietotiem paneļiem sniegs var uzkavēties ilgāk, taču siltākās dienās tāpat nokusīs, tieši tāpat kā no visa pārējā jumta. Līdz ar to paneļiem īpaša kopšana un tīrīšana nav nepieciešama.

Mīts Nr.7: Saules paneļus nevar uzstādīt uz visiem jumtiem

Saules paneļus būtībā var uzstādīt visās mājsaimniecībās. Tos var nostiprināt uz teju visiem jumtu segumu veidiem (jumtu tipu apkopojums atrodams šeit). Taču, jebkurā gadījumā

saules paneļi ir izmantojami visās mājsaimniecībās, jo tos var uzstādīt arī uz zemē iebetonētas konstrukcijas.

Pirms paneļu uzstādīšanas gan vajadzētu rūpīgi veikt apstākļu izpēti. Viensētas mežainos apvidos nereti atrodas ciešā koku ielenkumā, un māja lielāko dienas daļu var atrasties ēnā. Šādos gadījumos labāk atrast saulainu vietu un uzstādīt paneļus tur, pat ja mājas jumta segums ļauj uz tā nostiprināt paneļus.

Mīts Nr.8: Saules paneļi būs jau nokalpojuši savu mūžu, bet vēl joprojām nebūs atmaksājušies.

Šo mītu pavisam viegli var izgaisināt ar vienkāršu matemātiku. Saules paneļu vidējais mūža ilgums ir 25-30 gadi, taču tie ar samazinātu efektivitāti var kalpot vēl daudz ilgāk. Ja mājsaimniecībā ir uzstādīti mikroģeneratori, kas vasarā nosedz visu elektrības patēriņu, tad pie pašreizējām elektrības cenām atmaksāšanās periods ir 5-7 gadi.

Saņemot valsts atbalstu, saules paneļu atmaksāšanās periods sarūk pat līdz 3-4 gadiem.

Vismaz nākamās divas desmitgades mājoklī par elektrību būs jāmaksā pavisam maz. Un ja mājsaimniecības īpašumā nonāk elektroauto, arī pārvietošanās būs ārkārtīgi lēta, dažus mēnešus gadā pat par velti.

Raksts tapis sadarbībā ar Elektrum.