Pēc teju vai diennakti ilguša nepārtraukta darba mūsu varonīgajiem Saeimas deputātiem izdevies pieņemt valsts budžetu nākamajiem četriem gadiem. Daudzi no viņiem lepni slavē savu izturību un grūto darbadienu, bet no malas tas vairāk atgādina studentus, kas trīs mēnešus noplosījušies pa klubiem, bet pēdējā naktī cenšas piebeigt bakalauru.

Atceros savu garāko darba “dienu” – 46 stundas no vietas. Tas varēja būt kāds 2004. gads. Toreiz maketēju pirmo laikraksta “Izglītība un Kultūra” numuru jaunajā izskatā, bet viss neganti ievilkās, jo lielāko daļu no publicējamajiem rakstiem vēl nebija sākts pat rakstīt. Atceros, ka beigās smadzenes jau vairs nefiltrēja, ko dara, bet pirksti paši no sevis vienkārši automātiski spaidīja dažādas pogu kombinācijas un pilnīgā autopilotā paveica darāmo.

Jau toreiz man neienāca prātā ar šo notikumu lepoties kā varonīgu sasniegumu, bet tagad, atskatoties atpakaļ, varu droši teikt, ka tas bija stulbums, absurds un nenoliedzami sūdīgi paveikti sagatavošanās darbi.

Bet tad mums ir deputāti, kuriem šķiet, ka līdzīgs veikums ir kaut kas tāds, ar ko būtu jālepojas. Piemēram, “Apvienotā saraksta” deputāts Andris Kulbergs pēc pulksten diviem naktī savā twitter kontā publicēja video ar pavadtekstu: “Tiem, kam liekas, ka mēs deputāti nestrādājam. Tad šeit ir piemērs 2:04 naktī pēc 17h nepārtraukta darba ir izskatīti 57 no 267 budžeta priekšlikumiem. Matemātiski ātrākais, kad sēde beigsies ir 6:00. Bet var būt ilgāk. Valsts budžets turpmākiem 3x gadiem”.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X