Bild: “Nord Stream” uzspridzināšana, izmantojot jahtu, ir apšaubāma (1)

9. martā Vācijas žurnāls “Der Spiegel” publicēja informāciju, ka šī konkrētā “Bavaria Cruiser 50” tipa jahta, kas nomāta Vācijai piederošajā Rīgenas salā, varētu būt iesaistīta “Nord Stream” spridzināšanā. Iepriekš mediju kompānijas ARD un SWR, kā arī laikraksts “Die Zeit” ziņoja, ka diviem iespējamās sabotāžas grupas dalībniekiem, kurā ietilpa kapteinis, divi ūdenslīdēji, divi palīgi un ārste, bija Ukrainas pases.

2023. gada janvārī Vācijas policija iztaujāja čartera kompānijas, tostarp “Andromeda” īpašniekus, lai noskaidrotu, kas tieši šo jahtu septembrī nomāja.

“Bild” turpretim raksta, ka versija par “Andromedas” līdzdalību “Nord Stream” sprādzienos kļūst arvien apšaubāmāka.

Pirmā problēma, ko žurnālisti šajā sakarā min, ir sprāgstvielu apjoms.

“Lai veiktu trīs sprādzienus zem ūdens, būtu nepieciešami vismaz 600 līdz 900 kilogrami speciālas militāras sprāgstvielas. “Andromedai” nav celtņa, lai šādu daudzumu sprāgstvielu droši nolaistu zem ūdens,” uzsver izdevums.

Otra problēma ir saistīta ar loģistiku. Diez vai kāda iedomāta ukraiņu “sabotāžas komanda” būtu varējusi no armijas rezervēm cauri Polijai un Vācijai izvest tik daudz sprāgstvielu, to nepamanot specdienestiem vai policijai, uzskata žurnālisti.

Vēl viena neatbilstība, pēc autoru domām, ir speciāla niršanas aprīkojuma trūkums jahtā, kas ļauj nogādāt sprāgstvielas 80 metru dziļumā. Šajā sakarā “Bild” citē Vācijas Glābēju biedrības (DLRG) pārstāvi, niršanas ekspertu Matiasu Helclu:

“Ārkārtīgi grūti! Tikai niršanai vien būtu nepieciešami 30 litri īpaša gāzes maisījuma. Uz kuģa būtu jābūt desmitiem balonu.”

Arī telekompānijas ZDF šonedēļ aptaujātie eksperti un politiķi apšaubīja versiju, ka šāda mēroga terora aktus būtu varējuši sarīkot seši cilvēki ar salīdzinoši mazu jahtu. Vācijas Kristīgo demokrātu (CDU) politiķis Roderihs Kīzveters sacīja:

“Nepietiek ar vienu jahtu, noteikti bija vairāki kuģi.”

Zinātnes un politikas fonda jūrniecības drošības eksperts Gerans Svisteks sarunā ar ZDF norādīja, ka šādas sabotāžas darbība prasa “vismaz mēnešu, ja ne gadiem ilgu sagatavošanos”, zināšanas un resursus. Tikai sprāgstvielu un detonatoru piestiprināšanai vien ir jāveic vairākas sarežģītas ieniršanas: “Man ir jāienirst, jāņem līdzi materiāli, jāveic darbs [pie gāzes vada] un tad atkal jāiznirst [virs ūdens].” Lai izvairītos no niršanas slimības, pacelšanās vien aizņem vairākas stundas.

Viena gāzes vadu caurule joprojām nav bojāta

Trīs no četriem gāzesvadu “Nord Stream” un “Nord Stream 2” posmiem Baltijas jūrā, kas ved no Krievijas uz Vāciju, tika uzspridzināti 2022. gada septembra beigās. Neviens no tiem tobrīd netika izmantots gāzes pārsūknēšanai. Krievija īsi pirms sprādzieniem slēdza “Nord Stream”, bet “Nord Stream 2” tā arī netika nodots ekspluatācijā Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Viena no gāzes vada “Nord Stream 2” caurulēm sprādzienos netika skarta un pēc incidenta Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedāvāja caur to sūknēt gāzi, taču Vācija atteicās. Atbildību par sprādzieniem gāzes vados neviens neuzņēmās. Krievijas amatpersonas paziņojušas, ka viņiem ir aizdomas, ka gāzes vadu uzspridzināšanā ir iesaistītas ASV un Lielbritānija.