Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Cik dziļa ir Marianas dziļvaga?

Marianas dziļvagas dibenā
Marianas dziļvagas dibenā Foto: Reuters / Scanpix

Dziļākā zināmā vieta uz Zemes ir Marianas dziļvaga, kas atrodas Klusā okeāna rietumos. Bet vai mēs zinām, cik patiesībā dziļa ir šī vieta?

Marianas dziļvaga ir 2550 kilometrus gara un atrodas uz austrumiem no Marianas salām, kuru vārdā dziļvaga nosaukta. Dziļākais punkts Marianas dziļvagā atrodas tās dienvidu galā - aptuveni 10 935 metru dziļumā. Tas ir par 2100 metriem vairāk nekā pasaulē augstākajai virsotnei Everestam, raksta Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija (NOAA).

Šīs aplēses veiktas 2021. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Deep Sea Research Part I: Oceanographic Research Papers”, un ir balstītas uz 2020. gadā veikto ekspedīciju. Tiesa, pastāv arī daudzi citi aprēķini par patieso dziļvagas dziļumu.

Pirmā nolaišanās dziļvagā notika 1960. gadā, kad tur ar batiskafu nolaidās ASV Jūras kara flotes leitnants Dons Volšs un franču pētnieks Žaks Pikārs. Toreiz tika izmērīts, ka dziļvaga ir 10 911 metru dziļa. Savukārt dažās jaunākajās aplēsēs pētnieki nonākuši pie 10 935 un 10 984 metriem.

Batiskafs "Trieste"
Batiskafs "Trieste" Foto: Wikimedia Commons

Kāpēc izmērīt dziļvagu ir tik grūti? “Tāpēc, ka tā ir tik dziļa,” izdevumam “Live Science” teica 2021. gada pētījuma galvenais autors “Sems Grīnvejs”.

Lai izmērītu okeāna dziļumu, izmantojot mūsdienu instrumentus, zinātniekiem nepieciešams uz kuģa ierīkots sonārs jeb hidrolokators vai arī spiediena sensors, kas novietots okeāna gultnē.

Sonārs ar skaņas viļņiem var parādīt pilnu okeāna dibena ainu, tomēr, ņemot vērā, ka sonārs atrodas tālu no okeāna dibena, tā vertikālā un horizontālā precizitāte ir limitēta. Piemēram, ir vajadzīgas 14 sekundes, lai skaņas viļņi aizceļotu līdz dziļākajai vietai Marianas dziļvagā un atceļotu atpakaļ. Skaņas viļņu ceļu var ietekmēt jūras sāļums, temperatūra un spiediens, tāpēc sonāra vertikālā precizitāte ir 25 metri.

Spiediena sensors, kas mēra, cik daudz ūdens ir virs tā, ir precīzs, tomēr ir jāpieliek lielas pūles, lai ar to strādātu. Zināms, ka okeāna dziļākajā vietā spiediens ir vairāk nekā 1000 reižu lielāks nekā parastais atmosfēras spiediens, tāpēc sensoru tur nogādāt un ar to darboties ir visai sarežģīti. Pārsteidzoši, bet Mēness un Marsa virsma ir daudz labāk izzināta un kartēta nekā okeāna dzīles.

“Lielāko daļu savas karjeras esmu pavadījis, strādājot ar dažādiem okeāna dzīļu kartēšanas aspektiem. Domāju, ka daudzus cilvēkus pārsteigs tas, cik daudz vēl jāstrādā pie okeāna dzīļu kartēšanas,” ierakstā vietnē “Reddit” pauda Grīnvejs.

Lai arī nav jau tik svarīgi nonākt pie viena konkrēta skaitļa, kas parādītu Marianas dziļvagas dziļumu, mērīšanas darbi zinātnē ir ļoti svarīgi. Tāda veida pētījumi var palīdzēt darboties ar zemūdens transportlīdzekļiem, kā arī spiediena sensori var palīdzēt novērot klimata pārmaiņu radītās ūdens līmeņa izmaiņas.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu