Turpinoties kaujām Bahmutā, konflikts starp algotņu grupējumu "Vagner" un Krievijas Aizsardzības ministriju sasniedzis līdz šim augstāko punktu. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un Ģenerālštāba vadītājs Valērijs Gerasimovs cenšas savaldīt "Vagner" vadītāju Jevgēniju Prigožinu, kura politiskās ambīcijas liek nervozēt Kremlim, liecina ASV Kara studiju institūta (ISW) analīze.

Līdz Krievijas 2022.gada 24.februāra iebrukumam Ukrainā Prigožins bija visai enigmātiska personība. Lai gan bija zināms, ka bijušā "Putina pavāra" pārziņā ir Kremļa neoficiālās aktivitātes - Krievijas dezinformāciju izplatošās "troļļu fermas" un algotņu grupējums "Vagner" -, viņš turējās ēnā. Tas mainījās, kad "Vagner" algotņi aktīvi iesaistījās mēģinājumos ieņemt Bahmutu. Prigožins pēdējo nedēļu laikā daudzkārt publiski sūdzējies, ka "vagneriešiem" tiekot liegta munīcija, kas noved pie lieliem zaudējumiem kaujas laukā. Viņš aicinājis krievus izdarīt spiedienu uz Krievijas armiju un pat apsūdzējis Šoigu un Gerasimovu nodevībā. Vēl nesen Prigožins grupējumā "Vagner" vervēja ieslodzītos (lēsts, ka algotņu bandā tika savervēti ap 40 000 ieslodzīto), taču februārī to pārtrauca. Domājams, ka tagad cietumniekus vervē Krievijas Aizsardzības ministrija.

Analītiķi uzskata, ka Prigožins gaidīja, ka aplenkuma draudu dēļ Ukrainas spēki aizies no Bahmutas. Prigožins pat piedāvājis Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim martā dot divas dienas Ukrainas karavīru atvilkšanai no Bahmutas.

"Krievijas militārā pavēlniecība, iespējams, pieļauj lielus "Vagnera grupas" zaudējumus Bahmutā, lai vienlaikus gan noplicinātu Prigožina ietekmi [Kremlī], gan arī ieņemtu pilsētu uz "Vagner" kaujinieku rēķina," 12.marta ziņojumā pieļauj ISW.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X