Kremļa propagandistu vēstījumi par karu Ukrainā un Krievijas militārajām spējām ir kļuvuši pesimistiskāki, norāda "The Daily Beast" žurnāliste un Krievijas mediju analītiķe Džūlija Deivisa. Eksperte gan norāda, ka propagandistiem nav zudusi vēlme sakaut Ukrainu.
Video ⟩ Eksperte: Kremļa propagandistu vēstījumos par karu Ukrainā ir vērojamas izmaiņas
Krievijas propagandistu izteikumos un tonī ir vērojamas skaidras izmaiņas - raidījumu vadītāji sāk saprast, ka Krievijas uzvara karā pret Ukrainu nav neizbēgama, teikts Deivisas publikācijā Eiropas politikas analīzes centram (CEPA).
Agrāk Ukrainas sakāve un Krievijas uzvara viņiem tika uzskatīta par pašsaprotamu. Propagandisti arī gaidīja, ka Rietumi samazinās atbalstu pēc Krievijas izteiktajiem kodoldraudiem. Tāpat ne pārāk tālā pagātnē pazīstamais propagandas televīzijas personāžs Vladimirs Solovjovs priecīgi runāja par kodoltriecieniem pret ASV un Lielbritāniju.
28. februārī krievu kinorežisors Karems Šahnazarovs Solovjova šovā komentēja Krievijas iebrukumu Ukrainā: "Šī situācija mūs tuvina ļoti nopietnām sekām, ja mēs zaudēsim. Mums ir jāapsver iespēja, ka mēs zaudēsim. Nepiekrītu tiem, kas saka, ka mēs uzvarēsim. Es par to neesmu pārliecināts."
Arī pats Solovjovs 6. martā mainīja domas, kad saviem viesiem uzdeva jautājumu, vai Krievijas armija pašreizējā situācijā spētu īstenot savus mērķus nevis karā pret Ukrainu, bet pret NATO. Turklāt debatēs ar Krievijas Valsts universitātes Televīzijas koledžas dekānu Vitāliju Tretjakovu Solovjovs izvirzīja jautājumu: "Kā mēs varam panākt šo uzvaru?" Pirms tam Tretjakovs nosauca vairākus Ukrainas apgabalus, kurus, pēc viņa domām, Krievijai būtu jāuzskata par savējiem.
Pesimistiskāks par Krievijas militārajām spējām kļuvis arī Krievijas Valsts domes deputāts, bijušais Krievijas armijas Dienvidu apgabala vadītāja vietnieks Andrejs Gurļovs. Viņš iepriekš atbalstījis kodoltriecienu pret NATO valstīm. Atbildot uz Solovjova jautājumu, Gurļovs retoriski jautāja:
"Vai mēs varam sakaut NATO? Ja izmantojam matemātiku un aprēķinām spēku un resursu attiecību, tad labākajā gadījumā mēs tikai ar grūtībām varam sevi nosargāt."
Analītiķe uzsvēra - nav skaidrs, cik lielā mērā izmaiņas propagandistu naratīvā ir saistītas ar izmaiņām Kremļa domāšanā. No nesenās vēstures ir zināms, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļi saņem norādījumus par vadlīnijām no Krievijas režīma. Piemēram, 2022. gada martā propagandas plašsaziņas līdzekļiem tika dotas norādes īpaši citēt "Fox News" raidījumu vadītāju un Ukrainas kara kritiķi Takeru Kārlsonu. Tā kā Krievijas militārie zaudējumi ir izrādījušies tik lieli, arī parastie krievi saprot, ka karš norit grūti, un noliegt realitāti kļūst grūtāk, norāda Deivisa.
Analītiķe atgādināja, ka Krievijas TV raidījumu vadītāji un Valsts domes deputāti jau 2021. gada aprīlī apgalvoja, ka Krievija plāno iebrukt Ukrainā. Krievi tika arī brīdināti, ka karš pret Rietumiem ir nenovēršams. Pēc 2022. gada 22. februāra viņi sāka apgalvot, ka Krievijas uzvara ir nenovēršama un ka Rietumvalstis neuzdrošināsies stāties pretī Krievijai tās kodoldraudu dēļ un tā vietā varētu piekāpties. Kad strupceļš karā kļuva acīmredzamāks, tika atbalstīti uzbrukumi Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai.
VIDEO: Solovjovs uzskata, ka Krievijas misija ir "sadot" Rietumiem
Lai gan Krievijas propagandistu vēstījumi ir mainījušies, Krievijas atbalstītāji turpina atbalstīt karu. Propagandisti sāk atzīt, ka Krievija nav gatava sākt karu ar NATO, taču joprojām runā par nepieciešamību sakaut ukraiņus un opozīciju Krievijā. Turklāt, kā apgalvo propagandisti, ir jāizstrādā veidi, kā nākotnē uzbrukt Rietumiem. Deivisa norāda - lai gan Krievijas propagandas metodes mainās, niknums pret tiem, kas pretojas Putina imperiālistiskajām ambīcijām, nav mazinājies.