Pats interesantākais – daudzi domā, ka tie, kuri piekopj atturības prakses, ir kā narkomāni, kuri mokās. Ir viena interesanta lieta – tev jaunā līmenī uzšaujas gribasspēks. Ja tu spēj atturēties no kaut kā tik spēcīga kā dzimumtieksme, tad praktiski jebkurš cits izaicinājums dzīvē tev šķitīs tīrais nieks.
Pats interesantākais, par ko gandrīz neviens nerunā, ir tas, ka, ja tu ievēro celibātu, jebkura cita lieta, pati vienkāršākā – pastaiga vai saruna ar cilvēku – sagādā fenomenālu, spēcīgu baudu. Tu dzīvo ekstāzē.”
Sandis pirmo reizi publiski paziņo: “Es jau gadu celibātu neievēroju. Es tieši pirms gada, 37 gados, pirmo reizi iemīlējos, un man jau gadu ir attiecības. Tagad es vismaz varu skaidri un gaiši pateikt, kāda ir dzīve, ievērojot celibātu līdz 37 gadiem, un kāda kļuvusi dzīve bez celibāta.”
Viņš sev bija izvirzījis sev ļoti godīgu noteikumu: “Ja kāda varēs atmodināt manī vēlmi ar viņu būt kopā, un es no literatūras zinu visus tos simptomus, kas ir cilvēkam, lūdzu, aiziet! Līdz 37 gadiem man bija tā – staigā manā priekšā kaut vai plika vai dari, ko gribi, nekāda efekta.”
Tad Sanda dzīvē ienāca kāda ļoti īpaša meitene. “Es domāju, mans dievs, kas, pie velna, notiek?!”
Jautāts, vai tad, kad saprata, ko sekss un mīlestība viņam dod, nebija sajūta, ka dzīvē tik daudz palaidis garām, Sandis saka: “Tas bija interesanti. Tā kā es to nekad nebiju darījis, tagad es to uzskatu par priekšrocību. Kā visās lietās – ja tu to esi ilgi darījis, tev emocijas ar laiku notrulinās. Man ir priekšrocības ar attiecībām, ka es domāju otrādāk – man tagad 38 gados visa dzīve sākas.”
Sandis turpina: “Es nekādā veidā nejūtos, ka esmu izniekojis laiku, tāpēc ka, ja nebūtu bijis tas laiks, es ļoti daudz ko nebūtu īstenojis un sasniedzis. Ja tajā departamentā esmu izdarījis visu, ko esmu gribējis, šis laiks ir piemērots attiecībām.
Skaties pikanto sarunu raidījumu “Dziļi ar Džili” sestdienās pulksten 22 kanālā TV6, kā arī pirms ētera nākamās paaudzes televīzijā Go3.