Pateicoties Krievijas neskaitāmajiem centieniem ierobežot reģiona valstu izvēles brīvību, par iespējamām briesmām spiestas uztraukties visas reģiona valstis. Šobrīd uzmanības centrā nonākusi Ukrainas kaimiņvalsts Moldova. Iepriekš pazīstama tikai kā «Eiropas nabadzīgākā valsts» (2021. gadā IKP uz personu sasniedza tikai 5230 ASV dolārus), kopš 2022. gada marta tā ieguvusi ES kandidātvalsts statusu. Kaut arī ES vēsturē atsevišķas valstis bloka «uzgaidāmajā telpā» pavadījušas ilgu laiku, nav noliedzams, ka šis simboliskais solis paver jaunas perspektīvas moldāviem. Vai Krievijas centieni ietekmēt Moldovu var pagriezt eiropeizācijas pulksteni atpakaļ?
Krievijas centienus destabilizēt situāciju Moldovā var interpretēt kā mēģinājumu novērst pasaules uzmanību no notiekošā Ukrainā. Tomēr šī notikumu virkne vēsta par vairākiem līdzās pastāvošiem procesiem, kuri saistīti ar Krievijas zūdošo ietekmi reģionā.
Krievijas militārais sapnis ir veidot sauszemes tiltu starp Ukrainas dienvidiem un Piedņestru, tieši savienojot separātisko teritoriju un Krieviju. Ukrainas sīvā pretošanās ir pierādījusi, ka šis scenārijs, visticamāk, nepiepildīsies. Krievijai tā arī neizdevās ielauzties Ukrainas dienvidos tālāk par Hersonu, un Odesas pilsēta stāv nesatricināta. Tā vietā Krievija riskē zaudēt jebkādu kontroli pār notiekošo Piedņestrā, kas pilnībā atkarīga no Krievijas atbalsta. Bez Krievijas separātiskā reģiona varasiestādēm nebūs iespējas ilgstoši izturēt Kišiņevas spiedienu. Tas īpaši attiecas uz Piedņestras enerģētisko atkarību no Krievijas. Krievijai pārtraucot bezmaksas dabasgāzes piegādi, Tiraspole būs spiesta vērsties pie Kišiņevas, lai saņemtu dabasgāzes piegādes caur Dienvidu koridoru. Tas nozīmē, ka Kišiņeva iegūs nopietnu instrumentu, lai panāktu sadarbību ar Tiraspoli.