:format(webp)/nginx/o/2022/02/15/14367504t1h3df3.jpg)
Pēc pērn piedzīvotajiem enerģētikas sektora satricinājumiem daudziem atvērās acis, cik svarīgi ir būt pēc iespējas mazāk atkarīgiem no citu piegādātiem energoresursiem un ka nākotne ir atjaunīgajos enerģijas avotos. Vēl pērn piedzīvojām saules paneļu uzstādīšanas "bumu", taču vēja enerģijas sektora uzplaukums, šķiet, vēl ir aizkavējies. Intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs stāsta, ka līdz gada beigām tiek gaidīti risinājumi vairākos jautājumos, no kuriem atkarīga turpmākā nozares attīstība. Tostarp attiecībā uz finansiālo ieguvumu pašvaldībām par vēja parku uzstādīšanu to teritorijās.
- Tik lieliem projektiem kā atkrastes vēja parki vajadzētu iet sazobē ar elektroenerģijas tīklu attīstību. Taču jau pagājušajā gadā bija vērojamas problēmas, ka tīkli nespēj uzņemt iecerēto saules parku jaudas.
Precīzi! Tieši tāpēc tīklu pieejamība būs centrālais jautājums, lai vispār šo parkus realizētu. Runa ir par ļoti lielu jaudu apjomu, kas kaut kur būs jānovada. Sauszemē ir jābūt pietiekami spēcīgām līnijām, lai tālāk šo enerģiju vadītu pa iekšzemi un tālāk jau uz eksporta tirgiem, ar kuriem esam savienoti.
Šobrīd esam savienoti tikai ar Igauniju un Lietuvu, bet Latvijai noteikti vajadzētu savienoties arī ar Zviedriju. Uz to arī kā asociācija esam norādījuši un stimulējam šī jautājuma risināšanu, lai varētu pieslēgties Zviedrijai caur Gotlandes salu. Tāds plāns ir, bet praktisko darbību varētu būt vairāk un process varētu notikt raitāk.
- Par savienojamību runājot, piemēram, Dānijā tiek pētītas "enerģijas salu" izveides iespējas, bet Baltijas pētniekiem sadarbībā ar Norvēģijā bāzēto "Nordic Energy research" notiek pētniecības projekts par energy hub izveidi Baltijas jūrā.