2022.gadā monetāro finanšu iestāžu peļņa Latvijā pārsniedza 326 miljonus eiro. Tas ir par 26,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt šogad banku peļņa tiek prognozēta vēl krietni lielāka. Kamēr iedzīvotājiem jācīnās ar ievērojami augušiem kredītu maksājumiem EURIBOR mainīgo likmju kāpuma dēļ, banku nemainīgās procentu likmes uz leju neslīd. 

Ievērojamā banku peļņa pēdējā gadā jautājumus radījusi ne tikai Latvijā, jo ir skaidrs, ka līdzīgi kā ar enerģētikas nozares uzņēmumiem, kuriem pērn ģeopolitiskās situācijas dēļ veidojās rekordpeļņas, ir jautājums, cik liela daļa no peļņas ir uzņēmuma paša darbības un lēmumu radīta, bet cik - no tiem neatkarīgu faktoru ietekmē. Tiek lēsts, ka šogad eirozonā strādājošo komercbanku "virspeļņa" varētu būt pat 70 miljardu eiro apmērā.

Vairākas valstis jau nākušas klajā ar risinājumu - virspelņas nodokli. Tāds attiecībā tieši uz bankām jau ir ieviests Ungārijā, Spānijā, Horvātijā, Čehijā un drīzumā gaidāms arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā.

Lietuvas Finanšu ministrija rosinājusi ieviest šādu nodokli, jo tiek prognozēts, ka banku peļņa Lietuvā gan šajā, gan nākamajā 2024.gadā pieaugs vēl vairāk nekā pērn. Plāns paredz, ka turpmākos divos gados tiktu piemērots 60% nodoklis bankas procentu peļņas daļai, kas pārsniedz 50% apmērā pārsniedz tās četru gadu vidējo procentu peļņu. Lietuvas valdība ar nodokļa palīdzību cer iekasēt vairāk nekā pusmiljardu eiro divu gadu periodā, no kura lielākā daļa tiktu virzītu aizsardzības izdevumiem. Šo plānu vēl paredzēts skatīt Seimā.

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X