Vienlaikus "HansaMatrix" dibinātājs arī atzīmēja, ka, vērtējot situāciju, ir jāņem vērā arī kopējais noskaņojums pasaulē, tostarp tas, ka akciju tirgos šobrīd valda pesimisms. "Enerģētikas cenu kāpums kombinācijā ar milzu inflāciju atstāj ietekmi arī uz kapitāla tirgiem."
""HansaMatrix" koncerna tālākā izaugsme diemžēl ir atdūrusies pret diviem faktoriem. Pirmkārt, uzņēmuma akcijas cena biržā pēdējos divus gadus, kopš Covid-19 pandēmijas, nebija iepriecinoša, un kapitāla tirgus investori uzņēmumu vērtēja zemāk, nekā tam būtu jābūt. Tur neko nevar darīt, ar to jārēķinās. Otrkārt, ASV šobrīd sākušies izaicinoši laiki startapiem," skaidroja Osmanis.
Pēc viņa teiktā, jaunuzņēmumiem ir grūtības piesaistīt darbības turpināšanas finansējumu. Tas ietekmē ne tikai pašus startapus, bet arī investīciju fondus, kas tajos iegulda. Fondi ir spiesti pārvērtēt investīciju portfeļu vērtību, un tiem nav vairs tik daudz argumentu ieguldījumu turpināšanai.
Atbalsta arī aiziešanu no biržas
Osmaņa ieskatā "BaltCap" piedāvājums izpirkt kompāniju un iziet no biržas ir saprotams un pietiekami loģisks.
"HansaMatrix" ienāca akciju tirgū 2016. gadā. "Tolaik bijām pirmie, kas pēc 10 gadu pārtraukuma kotējās biržā. Īsti citu alternatīvu nebija un mums arī izdevās piesaistīt vajadzīgo kapitālu tālākai attīstībai," atminējās uzņēmuma dibinātājs, piebilstot, ka savukārt pašlaik kapitāls biržā nav pietiekami pieejams, un Baltijas tirgus nenovērtē ražošanas "supply-chain" uzņēmumus, līdz ar to tas bremzē jauna kapitāla piesaisti.
"Tā ir ierasta pasaules prakse, ka uzņēmumi noteiktos attīstības posmos izlemj gan ieiet, gan arī iziet no regulētā tirgus. Saredzu, ka "HansaMatrix" tas ļaus fokusēties uz ilgtermiņa attīstību, dos lielāku brīvību lēmumu pieņemšanā un investoriem — iespēju nedaudz agresīvāk to pārvaldīt. Īpaši šajā laikā, kad vērojama tendence pārcelt ražošanu no Āzijas uz Eiropu," sacīja Osmanis.