“Tas, ko mēs esam redzējuši, – Šveices centrālā banka faktiski nakts laikā lika stingri saprast, ka šī krīze tiks apturēta uzreiz. Nezinu, kāda nākotne būs “Credit Suisse”, taču banka turpina darbību, un, visticamāk, Šveices Nacionālā banka parūpēsies, lai “Credit Suisse” ir pietiekami daudz laika un iespēju restrukturizēt savu darbību,” teica bijušais Anglijas bankas vadītāja vietnieks Džons Gīvs.
“Credit Suisse” ir 1856. gadā dibināta Šveices banka, kas pēdējo gadu laikā iekūlusies vairākos skandālos, tostarp pret banku izvirzītas apsūdzības naudas atmazgāšanā, spiegošanā un citos noziegumos. 2021. gadu banka noslēdza ar zaudējumiem un brīdināja, ka strādās ar zaudējumiem vismaz līdz 2024. gadam. Otrdien banka paziņoja, ka ir atklātas “vājās finansiālās vietas”, kas radīja lielu satraukumu investoru vidū.
“Frontline Analysts” direktors Daniels Deivijs norāda, ka “bankas miljonāru un miljardieru klientu bāze ir sasniegusi savas pacietības robežas, tādēļ tiek izņemti lieli līdzekļi no bankas, kas arī rada lielas problēmas”.
Centrālās bankas visā pasaulē – gan ASV Federālās rezerves, gan Eiropas Centrālā banka, gan citas, ir strauji cēlušas procentu likmes, cenšoties mazināt inflācijas spiedienu. Bankas, kuras ilgtermiņa aizdevumus izsniegušas par zemākām procentu likmēm, nu riskē saskarties ar lieliem zaudējumiem. Tas tiek minēts kā viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ sabrukumu pieredzēja “Silicon Valley Bank”, kas ir lielākais bankas sabrukums kopš 2008. gada.