No gaisa piesārņojuma nav iespējams glābties teju nekur

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The Lancet Planetary Health”, atklāts, ka tikai 0,001% pasaules populācijas 2019. gadā elpoja tīru gaisu. Globāli kopumā 70 dienas gadā pasaules iedzīvotāji bija pakļauti veselībai kaitīgam gaisa piesārņojuma līmenim.

Gaisa piesārņojuma dēļ ik gadu mirst aptuveni astoņi miljoni cilvēku. Mazāk nekā 2,5 mikrometrus sīkas daļiņas var nokļūt elpceļos un asinsvados, izraisot sirds slimības un vēzi.

Šis ir pirmais pētījums, kas parāda gaisa piesārņojuma izmaiņas vairāku gadu desmitu gadu, kurām pakļauti pasaules iedzīvotāji.

Dati tika iegūti no 5466 gaisa kvalitātes novērojumu stacijām 65 valstīs un apstrādāti, izmantojot mākslīgo intelektu un simulācijas.

Āzijas austrumos gaisa piesārņojums pēdējo 20 gadu laikā ir bijis vislielākais. Savukārt vismazākais tas bijis Austrālijā un Jaunzēlandē.

Eiropā un Ziemeļamerikā gaisa piesārņojums starp 2000. un 2019. gadu samazinājās, kamēr Āzijas dienvidos, Austrālijā, Jaunzēlandē, Dienvidameriā un Karību salās tas palielinājās.

Ķīnas ziemeļaustrumos un Indijas ziemeļos gaisa piesārņojumam bija sezonāls raksturs, kad piesārņojums savu zenītu sasniedza ziemā, kad cilvēki izmantoja fosilo kurināmo, lai apsildītu savus mājokļus.

Pretēji tas bija Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, kad piesārņojuma līmenis pieauga vasaras mēnešos.

Šī informācija var likumdevējiem, mediķiem un pētniekiem var palīdzēt labāk saprast, kāda ir gaisa piesārņojuma īstermiņa un ilgtermiņa ietekme uz veselību, kā arī izstrādāt gaisa piesārņojuma mazināšanas stratēģijas.