:format(webp)/nginx/o/2023/03/19/15207502t1h7e9f.jpg)
Vācijas Maksa Planka Cilvēka kognitīvo funkciju un smadzeņu institūta zinātnieki Leipcigā atraduši pierādījumus tam, ka valoda, kurā runājam, ietekmē mūsu smadzenes. Šis ir viens no pirmajiem pētījumiem, kas parāda atšķirības starp smadzenēm dažādiem cilvēkiem, kuriem ir atšķirīga dzimtā valoda, raksta “Medical Xpress”.
Zinātnieki izmantoja magnētiskās rezonanses attēlveidošanu, lai pārbaudītu vācu un arābu valodā runājošo smadzenes, un konstatēja atšķirības dažās smadzeņu daļās.
Salīdzinot 94 dažādās valodās runājošu cilvēku smadzeņu magnētiskās rezonanses skenējumus, zinātnieks Sjuehu Vejs atklāja, ka valoda, ko cilvēks izmanto, lai sazinātos, veido savienojumus smadzenēs, kas var būt mūsu domāšanas pamatā.
Pētījumā atklājās, ka cilvēkiem, kuru dzimtā valoda ir vācu, ir spēcīgāki savienojumi smadzeņu kreisās puslodes “valodu tīklā” nekā tiem, kuri kā pirmo pēc dzimšanas ir apguvuši arābu valodu.
Pēc zinātnieku domām, šādi atklājumi varētu būt saistīti ar vācu valodas sarežģīto sintaksi, ko jo īpaši izraisa vārdu secība teikumos.
“Savienojumus smadzenēs modulē mācīšanās un vide bērnībā, kas ietekmē informācijas apstrādi un kognitīvo domāšanu pieaugušo smadzenēs. Mūsu pētījumi sniedz jaunu ieskatu par to, kā smadzenes pielāgojas kognitīvajām prasībām,” skaidroja zinātnieks Alfrēds Anvanders.
Nākotnē šis pētījums palīdzēs zinātniekiem uzzināt vairāk par atšķirībām starp dažādu kultūru cilvēkiem.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)