Video ⟩ Raidījums: Vien mēnesi pirms gāzes tirgus atvēršanas neziņa par nosacījumiem

“Latvijas gāzes” tarifu vairs neregulēs

Lai gan teorētiski mājsaimniecības jau vairākus gadus var izvēlēties, no kā pirkt gāzi, praksē vairāk nekā 90% ir “Latvijas gāzes” klienti. Uzņēmuma tarifu joprojām nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, un citi tirgotāji konkurēt ar to vai nu nav spējuši, vai nav redzējuši jēgu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons teica: “Lielākais skaits mājsaimniecību lietotāju izmanto gāzi plītiņām ēdiena gatavošanai. Un tas apjoms un faktiskais mēneša maksājums ir salīdzinoši neliels, līdz ar to par to nav liela tirgotāju interese.”

1. maijā “Latvijas gāze” savu īpašo statusu zaudēs. Regulators tarifu vairs nenoteiks un aptuveni 350 000 “Latvijas gāzes” klientu būs jāizlemj, vai slēgt jaunu līgumu ar “Latvijas gāzi, vai arī doties pie cita tirgotāja. Var arī nedarīt neko, un tad “Latvijas gāze” turpinās gāzi piegādāt par tā saucamā universālā pakalpojuma cenu. Līdzīgi kā elektrības tirgū, arī gāzes tirgū universālais pakalpojums būs jāpiedāvā katram tirgotājam, kas gribēs gāzi pārdot mājsaimniecībām. Mērķis ir nepieļaut situāciju, ka pēc regulētā tarifa beigām cilvēki pēkšņi attaptos ar krietni augstākiem rēķiniem.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) skaidroja: “Šeit ir ļoti svarīgi, lai neviens neizmantotu ļaunprātīgi situāciju un nenoteiktu cenu, kas ir pilnībā neatbilstoša tirgus situācijai. Tieši tādēļ no 1. maija būs spēkā universālā pakalpojuma standarts un arī cenu noteikšanas principi tieši tām mājsaimniecībām, kuras izvēli nebūs izdarījušas.”

Noteikumu vēl nav

Kāda šī cena būs, nav zināms. Ministrija gāzes tirgus atvēršanai vajadzīgos noteikumus, tajā skaitā universālā pakalpojuma nosacījumus, vēl gatavo. Sākotnēji piedāvājums bija universālā pakalpojuma tarifa gāzes cenu piesaistīt biržai un pieskaitīt vēl 25% uzcenojumu, taču šādu risinājumu kritizē gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, gan tirgotāji, kam universālais pakalpojums būs jāpiedāvā, tajā skaitā “Latvenergo”.

Uzņēmuma valdes loceklis Dmitrijs Juskovecs norādīja: “Gāzes cena pēdējos gados ir ļoti dramatiski svārstījusies koridorā no 10 eiro par megavatstundu līdz 300 un vairāk eiro par megavatstundu. Līdz ar to, ja izteiks šo uzcenojumu kā procentu, tas neko īsti nerisina, jo tas uzcenojums var būt nesamērīgi mazs vai nesamērīgi liels.”

Ministrs Čudars atzīst, ka no sākotnējā piedāvājuma ministrija, visticamāk, atteiksies, taču jauna risinājuma vēl nav: “Šobrīd mēs nevaram pilnībā apgalvot, ka šis piedāvājums ir pilnībā adekvāts. Ir jāveic pārrēķini, ir jāveic arī konsultēšanās ar SPRK, lai mēs pēc iespējas noteiktu šo cenu godīgāku gan patērētājiem, gan piegādātājiem.”

Lai tirgotāju nomainītu līdz ar 1. maiju, pēdējais brīdis noslēgt līgumu ir 15. aprīlis. Čudars sola, ka vienošanos par cenu un citiem strīdīgajiem jautājumiem tuvākajās nedēļās panāks un noteikumi valdībā būs apstiprināti 4. aprīlī. Čudars kavēšanos ar regulējumu neatzīst un stāsta – ja mājsaimniecības grib, var līgumus slēgt arī tagad, kaut gan klienti nevar salīdzināt, kas būs izdevīgāk – saņemt universālo, vai pārslēgties uz kādu citu tarifu.

Savukārt “Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis uzskata, ka noteikumiem jau sen bija jābūt zināmiem: “Tas viss jau ir novēlots. Likums tika pieņemts pagājušajā gadā, šiem noteikumiem bija normāli jāstājas spēkā vēlākais šī gada sākumā. Kā 1. maijā var atvērt tirgu, ja 4. aprīlī vēl tikai taisās pieņemt noteikumus? Tas, protams, viss būs lielā neziņā, un, visdrīzāk, kustības tirgū sāksies ar novēlošanos.”

Mājsaimniecību tirgū pagaidām konkurence neliela

Kalvītis stāsta, ka uzņēmums klientus par tirgus atvēršanu informē, lai gan skaidri nosacījumi vēl nav. Viņaprāt, lielākā daļa klientu nekādas darbības vēl neveiks un paliks kā universālā pakalpojuma lietotāji. Īstā cīņa par klientiem sākšoties nevis līdz ar 1. maiju, bet gan tuvāk apkures sezonai: “Lielākā diskusija par cenām jau nebūs 1. maijā, jo 1. maijā nav patēriņa. Ir vasara priekšā. Es domāju, ka periods, kas sāksies ar 1. oktobri – tas būs galvenais, teiksim, klientu rēķināšanas un vēlmju izteikšanas mēnesis, jo tas nozīmēs cenu uz nākamo apkures sezonu.”

Izvēles iespējas klientiem pagaidām nav lielas. Mājsaimniecību segmentā konkurenci “Latvijas gāzei” līdz šim izrādījis tikai “Latvenergo”. Kompānija gāzi piegādā aptuveni 20 000 mājsaimniecību. “Latvenergo” gāzi galvenokārt iegādājas Rīgas termoelektrostaciju darbināšanai, bet daļu no iepirktā pārdod arī mājokļiem: “Mēs esam lielākais gāzes patērētājs, un tas ļāva mums jau sākot ar pagājušo gadu noslēgt būtiski izdevīgus līgumus ar pasaules vadošajiem gāzes ražotājiem un piegādātājiem. Proti, mums šķiet, ka mēs esam ieguvuši ļoti labu cenu,” norādīja “Latvenergo” valdes loceklis Dmitrijs Juskovecs.

Latvijas Televīzija uzrunāja vēl vairākas no lielākajām enerģētikas kompānijām Latvijā, taču vēlme mājsaimniecības apkalpot ir maza. Līdz ar 1. maiju tirgū lēmis iesaistīties vēl tikai Igaunijas uzņēmuma “Eesti gaas” Latvijas meitasuzņēmums SIA “Elenger”. Uzņēmuma vadītājs Dāvis Skulte teica, ka piedāvājumus varētu publicēt tuvākajās dienās: “Tādējādi mēs vienkārši paplašināmies savos mājas tirgos, kas ir Baltija un Somija. Līdz ar to tas mums ir tāds loģisks un stratēģisks solis.”

Tikmēr pašmāju kompānija “AJ Power” atbildēja, ka privātpersonām dabasgāzi nepiedāvās, savukārt “Virši” šādu iespēju apsver, taču ātrākais – nākamgad. Igaunijas valstij piederošā kompānija “Enefit” atbild, ka lēmums vēl nav pieņemts. Atturot tas, ka gāzi Latvijā iedzīvotāji izmanto arvien mazāk: “Mēs redzam, ka dabasgāzes patēriņš šobrīd krīt, un arī nākotnes prognozes rāda, ka dabasgāzes patēriņš kritīsies. Līdz ar to veikt investīcijas sarūkošā tirgū vienmēr ir risks,” teica SIA “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvis Jānis Miķelsons norāda, ka pieredze ar elektrības tirgus atvēršanu liecina – mājsaimniecības ar tirgotāju maiņu nesteidzas un lielākā daļa sākumā paliek pie universālā pakalpojuma. Viņš norāda, ka šajā gadījumā labi, ka tirgus atvēršana notiek vairākus mēnešus pirms apkures sezonas, jo tas dod laiku gan tirgotājiem sagatavot piedāvājumus, gan klientiem tos izpētīt.

Miķelsons teica: “Lielākajai daļai, kam tas maksājums ir būtisks, būs iespēja no vasaras mēnešos saņemtajiem rēķiniem novērtēt situāciju un līdz septembrim, oktobrim tad veikt savu izvēli, salīdzināt piedāvājumus, salīdzināt nosacījumus. Tas, kas ir būtiski par universālo pakalpojumu, ka šajā piedāvājumā nav nekādas sankcijas vai soda naudas par līguma maiņu vai cita tirgotāja izvēli.”

Noteicošā joprojām dabasgāzes vairumtirdzniecības cena

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars uzskata, ka ar laiku tirgotāju skaits varētu palielināties. Savukārt vai tas automātiski nozīmēs mazākas cenas iedzīvotājiem, skaidri pateikt nevar, jo noteicošais tāpat ir tas, cik dārgi gāzi var iegādāties paši tirgotāji: “Gāzes cena primāri tiek noteikta, ņemot vērā globālo tirgus situāciju. Ar to mums ir jārēķinās. Tajā pašā laikā veselīgas konkurences ieviešana gāzes piegādes tirgū, protams, ir faktors, kas vienmēr ļauj mums cerēt, ka patērētājs saņems labāko iespējamo tirgū,” teica Čudars.

Pēdējos mēnešos gāzes cena ir turpinājusi samazināties un tagad tā nedaudz pārsniedz 40 eiro par megavatstundu. Ja krasu izmaiņu nebūs, visticamāk, universālā pakalpojuma cena pēc tirgus atvēršanas būs mazāka nekā šobrīd regulētais “Latvijas gāzes” valsts tarifs, ieskaitot arī valsts atbalstu.