"Bezdibenis ir rokas stiepiena attālumā," par politiskās krīzes draudiem Izraēlā pagājušonedēļ sprieda prezidents Ichaks Hercogs. Jau vienpadsmit nedēļas viņa valsts lielāko pilsētu ielas pārpludinājuši simtiem tūkstošu protestētāju no dažādām sabiedrības grupām, kurus vieno bažas par valsts demokrātijas nākotni. Kaut gan protesti pagaidām ir lielākoties miermīlīgi, gan vietējie gan starptautiskie eksperti saskata nopietnus draudus, ka valdības iesāktais kurss ved uz konstitucionālo krīzi, un neizslēdz, ka ekstrēmākajā scenārijā tas varētu pat izraisīt pilsoņu karu. Kā Izraēla, demokrātiskākā Tuvo Austrumu valsts, nonākusi līdz šādai situācijai?

Gada sākumā Izraēlas jaunais parlaments un valdība, kas uzreiz tika raksturota kā visekstrēmāk labēji noskaņotā valsts vēsturē, nāca klajā ar plānu veikt likumdošanas reformas, lai mazinātu tiesu varas pilnvaras. Līdzīgi kā vairumā demokrātisko valstu, Izraēlas Augstākajai tiesai ir tiesības atcelt parlamenta pieņemtos likumus, ja tie atzīti par neatbilstošiem valsts pamatlikumam. Turklāt tiesnešus kā politiski neatkarīgas personas neieceļ ne parlaments, ne valdība. Taču premjerministra Benjamina Netanhaju vadītā koalīcija uzstāj, ka tiesu sistēma pārlieku iejaucas politikā, tāpēc demokrātijas vārdā lielāka vara tomēr jādod iedzīvotāju vēlēto likumdevēju un izpildvaras rokās. Pagājušajā otrdienā Izraēlas parlaments pirmajā lasījumā jau apstiprināja likumprojektu, kas ierobežotu