Ministrija ētikas normu pārkāpumus bāriņtiesu darbā sauc par nepieņemamiem

Tiesībsargs bieži saņemot iedzīvotāju sūdzības par to, cik nepieklājīgi un necienīgi pret viņiem ir izturējušies bāriņtiesu darbinieki, un to apliecinot videomateriāli un audio ieraksti no bāriņtiesu sēdēm. Tiesībsarga ieskatā, tas, ka cilvēkiem nav informācijas par iespējām un veidiem, kā šādos gadījumos aizsargāt savas tiesības, norāda uz sliktu pārvaldību bāriņtiesu darbā.

LM vēstulē norāda, ka šādi gadījumi ir nepieņemami un tie ir jāvērtē bāriņtiesas darba devējam - pašvaldībai, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas izveidotu ētikas komisiju.

LM vērsusi Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas uzmanību uz pašreiz spēkā esošā bāriņtiesu darbinieku ētikas kodeksa trūkumiem un nepieciešamajiem papildinājumiem. Ministrijas ieskatā bāriņtiesu ētikas kodeksa loma jāstiprina gan darbinieku mācību, gan darba novērtēšanas procesā. Vienlaikus ministrija norādījusi, ka ētikas kodeksa sekmīgai iedzīvināšanai ir nepieciešama arī ieinteresēta ētikas komisija, kura iesaistās ne tikai iespējamu pārkāpumu gadījumā, bet arī spēj sniegt atbalstu darbiniekiem, saskaroties ar izaicinājumiem.

Kā vēstulē norādījusi ministrija, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija jau ir uzsākusi darbu pie ētikas kodeksa satura aktualizēšanas un pilnveidoto bāriņtiesu darbinieku ētikas kodeksu plāno izskatīt jau pavisam drīz - 12.aprīļa asociācijas biedru kopsapulcē. Ministrijā norāda, ka darbs ar ētikas jautājumiem tiks turpināts arī turpmāk, proti, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijai vasarā vairāku dienu ilgā plānotā biedru pasākumā šim jautājumam pievēršot pastiprinātu uzmanību, veidojot eksperta lekciju un tai sekojošu diskusiju par šo tēmu.

Kā ziņots, tiesībsargs regulāri saņemot signālus par bāriņtiesu darbinieku neētisko rīcību, tādēļ viņš lūdzis LM aktualizēt un publiskot Bāriņtiesu darbinieku asociācijas izstrādāto ētikas kodeksu.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere skaidroja, ka informācija, kas iesniegumos tiek saņemta no iedzīvotājiem, bieži rada neticību, vai kaut kas tāds vispār ir iespējams valsts amatpersonu rīcībā. Esot vairāki gadījumi, kuros bāriņtiesu darbinieku teikto var vērtēt kā cilvēka cieņu aizskarošu. Tas ir absolūti nepieņemami un liek uzdot jautājumu, vai šādai rīcībai ir jāpaliek bez sekām, norāda Grāvere.

Vēl viena liela problēma esot haoss saistībā ar informācijas pieejamību par Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju un tās darbību. Bāriņtiesu darbiniekiem ir likumā noteikts pienākums ievērot asociācijas izstrādātos ētikas principus un uzvedības standartus. Šādam Ētikas kodeksam būtu jābūt publiski pieejamam, taču tas nav publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" kā ar Bāriņtiesu likumu saistīts dokuments. Turklāt Bāriņtiesu darbinieku asociācijai nemaz nav savas mājaslapas.

Grāvere norāda, ka esošā situācija rada nākamo problēmu gūzmu un neizpratni pašvaldībās par spēkā esošo kārtību ētikas pārkāpumu izvērtēšanai. Pēc viņas teiktā, ir uzskatāmi redzams, ka pašvaldībās ir atšķirīga prakse. Nereti tās nemaz neesot informētas, ka pēc pārkāpuma izskatīšanas papildus ir iespējams lūgt asociācijas Ētikas komisijas atzinumu.

Turklāt tiesībsargs norāda, ka šī jautājuma sakārtošanai ir bijis pietiekami ilgs laiks, bet tas nav izdarīts. Tiesībsargs jau 2018.gadā secināja, ka asociācija, iespējams, 2017.gada nogalē ir pieņēmusi jaunu kārtību ētikas pārkāpumu izskatīšanai, kas nav publiski pieejama. Tiesībsargs toreiz aicināja asociāciju nekavējoties novērst konstatētos trūkumus un publicēt asociācijas mājaslapā aktuālo informāciju par tās izstrādātajiem bāriņtiesas darbinieku vispārējiem ētikas principiem un uzvedības standartiem un pārkāpumu izskatīšanas kārtību.