Vai Vitenbergam taisnība par satiksmes drošību Latvijā? (3)

Vitenbergs uz jautājumiem par darāmo satiksmes drošības uzlabošanā atbildēja Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā 2. martā. Raidījuma vadītāja Māra Jansone atstāstīja kāda klausītāja uzdoto jautājumu, vai ir plānots uz ceļiem izvietot vairāk vidējā ātruma radaru. Viņa papildināja jautājumu ar savu repliku, ka “mums ar satiksmes drošību ir ļoti slikti”.

Vitenbergs uz to atbildēja ar pretjautājumu: “Kādēļ slikti?”. Tad stāstīja, ka pagājušais gads bijis “labākais, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem kopumā par to, cik cilvēki gājuši uz ceļiem bojā”. Savukārt pēc žurnālistes iebildes, ka “uzlabojums vienalga ir ļoti atšķirīgs no Eiropas vidējā un mēs esam šausmīgi sliktā situācijā” satiksmes ministrs teica:

“Es jūtu tādu noskaņojumu, ka šausmīgi slikti… Labi, ka tā situācija uzlabojas. Līkne, ja mēs skatāmies, tā ar katru gadu samazinās un tā situācija paliek labāka. Gribētos ticēt, ka mūsu šoferīši paliek atbildīgāki.”

Vai bojāgājušo skaits ar katru gadu samazinās?

Ministrs Vitenbergs par bojāgājušo statistiku līdzīgi izteicās arī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē 6. martā:

“No kolēģiem esmu saņēmis grafiku par bojāgājušajiem pēdējos 20 gadus, un tur tā situācija ar katru gadu uzlabojas.”

Re:Check lūdza ministra birojam parādīt grafiku, kas to apliecina. Viņa padomniece Aļona Zandere atsūtīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kopš 2000. gada apkoptos datus.

Tajos redzams, ka, neskaitot pagājušo gadu, pēdējo desmit gadu laikā kopējais kritums ir minimāls. Gluži pretēji, vairākos gados upuru skaits pret iepriekšējo gadu pat audzis. Pieaugums bija arī pavisam nesen – gan 2020., gan 2021. gadā. Turklāt šajā grafikā nav ņemts vērā fakts, ka Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās. Piemēram, kopš minētā 2012. gada tas krities par 7,5 procentiem.

Re:Check jautāja Vitenberga padomniecei Zanderei, kā tieši dati apstiprina viņa teikto, ka situācija ar katru gadu uzlabojas. “Ministrs šos datus vērtēja, ņemot vērā kopējo tendenci no 2000. gada. Faktiski ar minimāliem izņēmumiem līkne ir ar izteikti lejupejošu tendenci, kas vērtējams pozitīvi,” atbildēja Zandere.

Vai pamats ticēt, ka “šoferīši kļūst atbildīgāki”?

Arī vēlāk raidījumā ministrs, runājot par darīto satiksmes drošības jomā, sacīja, ka “dati un situācija uzlabojas”. Pērn tiešām spēji samazinājies uz ceļiem bojāgājušo cilvēku skaits. Taču citi rādītāji, ar kuriem minētās sēdes dalībniekus iepazīstināja Valsts policija, pozitīvas tendences nerāda. Reģistrēto satiksmes negadījumu skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājies minimāli, turklāt Valsts policija to saista ar mudinājumu vadītājiem biežāk izmantot saskaņoto paziņojumu, lai policisti nemaz nebūtu jāsauc.

Lai gan bojāgājušo un smagi savainoto skaits samazinājies, kopējais ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits pērn audzis.

Tāpat pērn turpinājis augt ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto reibumā esošo vadītāju skaits, turklāt pieaugums bijis nozīmīgs.

Jāpiebilst, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām satiksmes drošības ziņā Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija apkopo datus par bojāgājušajiem uz miljonu iedzīvotāju, un jaunākie pieejamie dati par 2021. gadu rāda, ka vēl sliktāka situācija par mums bija tikai Rumānijā un Bulgārijā. Piemēram, Igaunijā ceļu satiksmes negadījumos togad gāja bojā gandrīz divreiz mazāk cilvēku. Būtiski mazāks šis rādītājs bija arī Lietuvā.

Secinājums: Satiksmes ministrs Vitenbergs intervijā Latvijas Radio situāciju satiksmes drošībā attēloja labāku, nekā tā ir. Viņa teiktais, ka ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita ziņā tā ar katru gadu uzlabojas, īsti nav taisnība. Pērn bijis vienīgais spējais samazinājums pēdējo desmit gadu laikā, bet vairākus iepriekšējos gadus bojā gājušo skaits pat audzis. Var arī šaubīties, vai ir pamats ticībai, “ka mūsu šoferīši paliek atbildīgāki”, jo vairāki rādītāji, tajā skaitā reibumā esošo satiksmes negadījumos iesaistīto autovadītāju skaits, pērn ir pasliktinājušies.