Naftas un gāzes cenas nedēļu sākušas ar kritumu. Pirmdien Nīderlandes fondu biržā "Brent" markas jēlnafta nokritusies gandrīz līdz 70 dolāriem par barelu, bet dabasgāzes cena nokritusies līdz teju 40 eiro par megavatstundu. Pēdējo reizi šādas cenas bija vērojamas 2021. gadā. Smagos noziegumos apsūdzētā Krievijas diktatora Vladimira Putina plāns turēt Eiropu energoresursu atkarības pavadiņā ir izgāzies.

"Enerģētikas krīze vēl nav beigusies, jo cenas joprojām ir augstākas nekā pirms vairākiem gadiem, taču varam runāt par to, ka beigām tuvojas enerģētikas karš ar Krieviju, kas vairs nav spējīga būtiski ietekmēt enerģētikas tirgu Eiropā," sacīja enerģijas tirgotāja "Baltic Energy Partners" ģenerāldirektors Marko Alliksons.

Ieguldījums, lai samazinātu energoresursu cenas, ir saistāms ar bažām par ekonomisko izaugsmi, it īpaši ņemot vērā problēmas banku sektorā, kas radušās procentu likmju celšanās dēļ.

Pirmdien Eiropas Komisija ierosināja vēl par gadu pagarināt ārkārtas pasākumus, kas paredz dabasgāzes lietojuma samazināšanu par 15%. Enerģētikas komisāre Kadri Simsone vēl februārī lika noprast, ka šāds piedāvājums joprojām būs aktuāls.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X