Par Mēnesi mēs saucam Zemes vienīgo cieto, permanento mēnesi, tomēr tas nav vienīgais objekts, kas atrodas Zemes orbītā. Zemes gravitācija ir piesaistījusi arī daudzus Zemei tuvos objektus un kosmisko putekļu mākoņus. Šie bieži vien pastāvīgie pavadoņi tehniski tiek klasificēti kā “minimēneši”, “kvazimēneši” vai “spoku mēneši”, vēsta "Live Science".
Tātad jautājums par to, cik daudz mēnešu ir Zemei, ir sarežģītāks, nekā tu varētu domāt. Turklāt šis skaitlis laika gaitā var mainīties – mums var būt neviens, viens vai pat vairāki mēneši.
Zemes pastāvēšanas agrīnajā periodā pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu mūsu planētai mēnešu nebija – nebija arī Mēness. Tas radās tikai pirms aptuveni 4,4 miljardiem gadu, kad Zemē ietriecās Marsa izmēra objekts, no Zemes atdalot milzīgus gabalus, kas aizlidoja kosmosā. Tur tie savienojās un izveidoja Mēnesi, vēstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The Astrophysical Journal Letters”.
Vēl pastāv citi “mēneši”, līdz metram diametrā. Tie Zemes gravitācijas laukā nonāk parasti uz īsu laiku, pēc tam aizlidojot tālāk visumā. 2006. gadā Zemes orbītā atradās aptuveni 6 metrus plats asteroīds “2006 RH120”, kurš tur pavadīja 18 mēnešus. Tas kļuva par pirmo novēroto ilgtermiņa asteroīdu Zemes orbītā. Savukārt 2020. gadā Zemes orbītu pameta 3,5 metru diametra objekts, kas par “minimēnesi” mums bija “kalpojis” trīs gadus. Tajā pašā gadā zinātnieki pamanīja “SO 2020”, kas gan izrādījās nevis dabisks mēness, bet gan 1960. gadu nesējraķetes atliekas.