/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
“Reti kad viens konkrēts faktors rada kritiska mēroga problēmas. Un nesenais banku krahs notika vairāku iemeslu dēļ,” tiešsaistes žurnālam KLIK stāsta SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Nesenie notikumi ar bankām ASV un Šveicē rāda, ka, iespējams, bankas nebija gatavas riskiem, ko paredzēja straujā centrālo banku politikas maiņa, tomēr eksperts mierina, ka Latvijas banku sistēmai tiešus draudus šie notikumi nerada.
48 stundas. Tieši tik daudz laika bija vajadzīgs, lai viena no ASV bankām “Silicon Valley Bank” (SVB) paziņotu par maksātnespēju un pārtrauktu darbu. Banka bija 16. lielākā visā ASV, līdz ar to nozīmīgs valsts banku sektora dalībnieks, tāpēc tās pēkšņais krahs, kas tiek uzskatīts par otro lielāko ASV vēsturē un lielāko kopš 2008.gada finanšu krīzes, radījis bažas par banku stabilitāti ne tikai ASV, bet arī citur pasaulē. Nepagāja ilgs laiks, līdz SVB sekoja vēl viena ASV banka “Signature Bank”.
Arī Eiropas banku sistēma ir knapi paglābusies, jo vienu no 30 pasaulē nozīmīgākajām bankām “Credit Sussie” (CS) par vairāk nekā trīs miljardiem dolāru izpirks tās konkurente “UBS”. Banku krahi var būt kā mežu ugunsgrēki – plesties plašumā, ja tos laicīgi nesavalda, tāpēc šobrīd vērojama investoru piesardzība, kas attiecīgi atsaucas uz banku stabilitāti. “Bankas nebija paredzējušas riskus, ko rada straujā centrālo banku politikas maiņa,” saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.