Klimatneitralitātes prasību ieviešanā Latvijai vajadzētu iet savu ceļu, pauž Lielās talkas rīkotāji

Talkas ieskandināšanas diskusijā tika spriests par vides piesārņojuma mazināšanu un no dažādiem aspektiem apspriesta Eiropas Savienības prasība dalībvalstīm līdz 2050.gadam nodrošināt klimatneitralitāti. Neviens no mums, ierindas cilvēkiem, nav gatavs upurēt savas ģimenes labklājību kādas tālas un abstraktas nākotnes vārdā, diskusija par vides piesārņojuma mazināšanu sacīja biedrības "Pēdas LV" valdes priekšsēdētāja, talkas organizētāja Vita Jaunzeme. Pēc viņas vārdiem, lai gan Eiropas Komisija sola, ka tās prasību ieviešana paaugstināšot dzīves kvalitāti, radīšot jaunas darbavietas un nodrošinās tīrāku vidi, pašlaik realitātē viss izskatoties citādi.

Pirmie Eiropas Komisijas vides jomas dokumentus saņem un šīs normas pielāgo Latvijai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Atklājums un izaicinājums VARAM darbā esot tas, ka ir jāapvieno Latvijas intereses ar Eiropas Komisijas prasībām vides aizsardzības jomā. "Briseles gaiteņos ne vienmēr izprot mūsu problēmas," sacīja VARAM parlamentārā sekretāre Agnese Geduševa. Viņa uzskata, ka Eiropa ir pioniere "zaļā kursa" ieviešanā, tomēr būtu svarīgi painteresēties, ko šai jomā plāno Indijā un Ķīnā, jo Eiropa ir neliela pasaules daļa.

Vislielāko vides piesārņojumu rada transports, un no visiem transporta veidiem visvairāk - aviotransports, sacīja Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece Laura Antein. Viņa uzskata, ka vairāk līdzekļu jāiegulda vides izglītībā - jo spēkā princips, ka maksā vides piesārņotājs. Jo vairāk atkritumu tiks šķiroti un pārstrādāti, jo mazāk būs jāmaksā par to noglabāšanu.

Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Kaprāns pauda, ka sabiedriskās domas aptaujās par vides aizsardzības tēmu cilvēki pārsvarā sniedz sabiedriski akceptējamas atbildes, tomēr šīs atbildes nerod atspoguļojumu faktiskās darbībās, piemēram, vēlēšanās balsojot par partiju, kas izvirzījusi vides aizsardzību kā prioritāti. Kaprāns pauda atziņu, ka latviešiem īpaši raksturīgi esot domāt tikai divu līdz piecu gadu perspektīvā. Savukārt Krievijas iebrukums Ukrainā un arī Covid-19 pandēmija ir atvirzījusi klimata pārmaiņu draudus tālākā perspektīvā, tas vairs netiek uztverts kā būtiskākais apdraudējums.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā Zaļās ekonomikas attīstības darba grupas vadītāja Dace Cīrule uzskata, ka "zaļā kursa" ieviešanā cilvēciskais aspekts ir vissvarīgākais. Pēc viņas vārdiem, Zaļais kurss mūs neapdraud, jāpārvar bailes no pārmaiņām un jāsāk domāt vismaz piecu - septiņu gadu perspektīvā. Jāmācās domāt arī par apkārtējiem cilvēkiem, nestādot savas vajadzības augstāk par citu cilvēku vajadzībām.

Ādažu pašvaldības domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (LRA) domā, ka ceļš, kā ieviest "zaļā kursa" prasības, jānosaka Latvijā, un nav jābūt pirmajiem prasību izpildē, bet tā vietā esot jādomā par to, kā "zaļā kursa" pārmaiņu ieviešana ietekmēs tautsaimniecības nozares un svarīgi saglabāt uzņēmēju konkurētspēju. "Ko nozīmē "zaļais kurss", piemēram, būvējot skolu? Vai ir jēga šodien maksāt trīsreiz vairāk, nezinot, kā šie jaunie celtniecības materiāli "uzvedīsies" turpmākos 30 gadus?" retoriski jautāja Miķelsone.

Vairāki diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka jaunākās paaudze "zaļo" domāšanu uztver kā pašsaprotamu, šķiro atkritumus un ikdienā domā, kā saglabāt tīru vidi. Tāpēc rūpes par vidi vairāk esot jāmāca vecākajai paaudzei.

Lielā talka ir kļuvusi par nacionālo tradīciju, šodien tiekoties ar projekta koordinatoriem un atbalstītājiem, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

"Zaļa Latvija var iespaidot arvien zaļāku pasaules tapšanu, un citu valstu iedzīvotāju centieni attīrīt savu zemi vai to nedarīt, var iespaidot Latvijas nākotni. Bet, protams, to, ko Latvija dara, tas iespaido arī citas valstis. Mēs Latvijā izvēlamies būt aktīva pasaules daļa, rīcības cilvēki, kas ir gatavi gan cīnīties ar piesārņojuma sekām, gan mainīt ieradumus, lai padarītu Latviju brīvu no sārņiem un ar veselīgu, skaistu vidi saviem iedzīvotājiem," atzīmēja prezidents.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, prezidents akcentēja, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts aktīvi iesaistās arī kopējos dalībvalstu centienos, kas vērsti uz klimata neitralitāti. Pēc Levita paustā, tā nav kāda iegriba, bet tā ir rīcības nepieciešamība, ko esam dabai parādā.

Viņš pauda pateicību katram pašvaldību koordinatoram par ieguldītajām darba stundām, lai daudzās vietās Latvijā palīdzētu cilvēkiem talkās piedalīties, sakārtot atkritumu aizvešanu un izdarīt tos mazos un lielos darbos, ko ikdienā nemanām.

"Jūsu piemērs un katra talkotāja piemērs iedvesmo Latviju un arī ārpus Latvijas. Kā redzam no faktiem, Lielā talka ir saņēmusi nu jau trešo Pasaules talkas kustības balvu par augstāko dalībnieku īpatsvaru, raugoties pēc valsts iedzīvotāju skaita. Tā tiešām ir kļuvusi par mūsu nacionālo tradīciju. No Latvijas ir mācījušies dažādu kontinentu talkotāji, Lielā talka ir sniegusi savas zināšanas un pieredzi par organizatoriskiem un saturiskiem jautājumiem visiem tiem, kuri piedalās šajās talkās un kas to ir vēlējušies," uzsvēra Levits.

Viņš akcentēja, ka 2015.gadā, kad Pasaules talkas kongress notika Latvijā, pirms vēl tika pieņemti pasaules un ES līmeņa politiskie dokumenti, tika pieņemta nevalstiska apņemšanās - ne tikai par tīras, bet arī par zaļākas pasaules veidošanu, par iešanu uz klimata neitralitāti.

"Krievijas pastāvīgie uzbrukumi Ukrainai ir radījuši plašu starptautisku kustību Ukrainas atbalstam, tajā skaitā stingru ES reakciju. Taču pēc šī kara būs nepieciešama Ukrainas atjaunošana, tai skaitā arī piesārņojuma likvidēšana, ko ir izraisījis šis karš. Esmu jau daudzkārt izteicis pateicību Latvijas cilvēkiem par nesavtīgo atbalstu Ukrainai. Es domāju, ka arī tad, kad šis karš būs beidzies un būs jāpalīdz attīrīt Ukrainas zemi no šiem piesārņojumiem, mēs būsim tur pirmajās rindās," norādīja prezidents.