"Krievija kļūs par Ķīnas resursu koloniju" jeb ko nozīmē Putina solījumi Ķīnai (1)

Kā paziņoja Putins, Krievijai būs jānodrošina Ķīnai “naftas piegādes bez pārtraukumiem”, kā arī jāpalielina gāzes eksports. Pagājušajā gadā caur gāzes cauruļvadu “Sila Sibiri” vajadzēja piegādāt 15 miljardus kubikmetru gāzes, bet nākamgad šim apjomam jāsasniedz plānotie 38 mijardi kubikmetru gāzes gadā.

“Līdz 2030. gada kopējais gāzes piegāžu apjoms Ķīnai būs vismaz 98 miljardi kubikmetru gadā, tāpat vēl 100 miljoni tonnu sašķidrinātās dabasgāzes,” paziņoja Putins. Šis apjoms ir tas, ko Krievija plāno iegūt līdz 2030. gadam. Pašlaik sašķidrinātās gāzes ieguve Krievijā ir trīs reizes mazāka, un 2022. gadā tā bija 32,3 miljoni tonnu.

Paredzams, ka tuvāko gadu laikā tiks izbūvēts jauns gāzesvads - “Sila Sibiri 2”, kas caur Mongolijas teritoriju ļaus piegādāt Ķīnai 50 miljardus kubikmetru gāzes gadā.

Krievija piedāvājusi Ķīnai dabas resursus apmaiņā pret atbalstu, kas Kremlī tiek uzskatīts par kritiski svarīgu, lai varētu turpināt karu pret Ukrainu, izdevumam “Financial Times” atklājis Kremlim pietuvināts avots. Pagājušajā gadā Krievija palielināja naftas eksportu uz Ķīnu par 10%, ogļu eksportu – par 21%, bet gāzes piegāžu apjoms palielinājies par 1,5 reizēm. Atbildot uz to, Ķīna Krievijai piegādājusi elektroniku un tehniku teju piecu miljardu dolāru vērtībā, aizstājot Rietumvalstu kompāniju preces.

“Notikumu loģika paredz, ka mēs pilnā mērā kļūsim par Ķīnas resursu koloniju. Mūsu serveri būs “Huawei”, Ķīna iegūs mūsu gāzi pa “Sila Sibiri” cauruļvadu, bet šī gada beigās juaņas būs galvenā valūta ārējā tirdzniecībā,” izdevumam “Financial Times” sacīja avots Kremlī.

Sankcijas vēl vairāk uzsvērušas Krievijas-Ķīnas asimetriskās attiecības. Faktiski vairs netiek slēpts, ka Krievija tagad ir Ķīnas “jaunākā partnera” lomā.