Īsi pēc atklājuma viņa lampa sāka dzist, tāpēc Kolinss ātri devās uz alas izeju. Steigā cenšoties izlīst caur šauru eju, viņam no rokām izkrita lampa. Mēģinot to satvert, viņš izkustināja akmens bluķi, kas iespieda viņa kāju, neļaujot viņam virzīties tālāk.
Glābēji varēja sasniegt Kolinsu un sarunāties ar viņu, tomēr izdabūt viņu no alas nebija iespējams. Ik dienu aizvien vairāk un vairāk cilvēku pulcējās notikuma vietā. Glābšanas darbi pārvērtās par sava veida atrakciju.
Fragments no Kolinsa sarunas ar žurnālistu
“Esmu saskāries ar nāvi arī pirms tam. Tā mani nebiedē. Bet tā ir tik lēna. Dievs, esi žēlīgs! Es vēlos, lai tu tur ārā pasaki visiem, ka es viņus visus mīlu un esmu ļoti priecīgs, ka viņi cenšas man palīdzēt. Pasaki viņiem, ka es nepadošos. Es cīnīšos un būšu pacietīgs, un nekad viņus neaizmirsīšu. Tagad lien ārā, bet neatstāj mani vienu pārāk ilgi.”