:format(webp)/nginx/o/2023/03/22/15213192t1hc893.jpg)
Neskatoties uz to, ka Malta ir salīdzinoši tālu no Latvijas robežām, tieši mazas valsts statuss ir tas, kas mūs kā Latviju vieno ar šo valsti Eiropas dienvidos, komentējot Maltas prezidenta Džordža Vella vizīti Latvijā, pauž TVNET žurnāliste un Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova.
Ja video nav skaņas, nospied ar labo pogu uz atskaņotāja un izvēlies Show All Controls/Rādīt visas vadīklas
"Abas valstis - Malta un Latvija - ir Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī spēcīgi iesakņojušās starptautiskajā likumā balstītā kārtībā," par valstu kopīgajām īpašībām pauž pētniece.
Mazas valstis nevar pastāvēt bez starptautiskās likuma kārtības, viņa noteic, piebilstot, ka tieši tāpēc Maltas prezidents ir ieradies Rīgā, Latvijā, lai pārrunātu kopīgos izaicinājumus Eiropas robežās - īpaši uz dienvidu (migrācijas plūsmas) un uz austrumu robežām (drošība).
"Jāsaprot, ka mēs kā mazas valstis varam sadarboties gan ES, gan ANO līmenī," atzīst Vizgunova.
Ja Malta ir viena no centrālajām valstīm, kas ir uzņēmusi šīs migrācijas plūsmas, tad Latvija ir "pirmrindniece" diskusiju un sarunu veicināšanā par atbalstu Ukrainai.
"Mazas valstis Eiropā šobrīd spēlē ļoti nozīmīgu lomu, lai stiprinātu Eiropas valstu kopējo drošību," skaidro ārpolitikas pētniece.
Pēdējo reizi Maltas prezidents Latvijā viesojās 2006. gadā. Pēc 17 gadu pārtraukuma sagaidīta nākamā vizīte - ieradies tagadējais Maltas prezidents Džordžs Vella.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)