Krievijas propaganda Latvijā oficiālā līmenī atzīta par draudu informatīvajai drošībai. Šeit ir gan auditorija, kas prot krievu valodu, gan ieradums daļai sabiedrības skatīties Krievijas raidījumus, ziņas un seriālus, bet kopā ar tiem - arī Kremļa naratīvus.
Nepastāvot līdzīga mēroga vietējām alternatīvām, daudzi Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji arvien patērē Krievijas propagandas mediju saturu – to Latvijā nav spējuši ierobežot nekādi likumi un aizliegumi. Ironiski, ka esošās situācijas nepareizumu apzinās teju ikviens, tomēr situācija tāpat nemainās.
Ar sarunu par medijiem Latvijā RUS TVNET noslēdz rakstu sēriju “Savstarpējās pretenzijas”. Šī projekta galvenais uzdevums - atspoguļot jautājumu no dažādiem skatu punktiem un mēģināt sameklēt iespējamos kopsaucējus, kas var būt par pamatu diskusijai.
Īsa jautājuma vēsture
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem datiem, 2017.gada krievu valodu kā dzimto minēja vairāk nekā puse Rīgas iedzīvotāju, bet visā Latvijā šādu cilvēku īpatsvars bija 36%.
Dati apliecina, ka neatkarīgi no valsts valodas zināšanām lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju dod priekšroku saturam, kas ir dzimtajā valodā. Saskaņā ar “Latvijas faktu” 2021.gadā veiktu aptauju, mediju saturu krievu valodā patērēja 59% iedzīvotāju, bet mazākumtautību grupā šīs īpatsvars sasniedza 94%.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2022.gada 6.jūnijā aizliedza Latvijas teritorijā translēt visus Krievijā reģistrētos televīzijas kanālus.
Par to, kādu politiku informācijas jomā Latvijā īstenos turpmāk, rakstīts Ministru kabineta apstiprinātajā ziņojumā par Nacionālo stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023. līdz 2027.gadam.
Kā teikts ziņojumā, būtiskākos starptautiskos riskus un izaicinājumus informatīvajā telpā Latvija saista tieši ar Krieviju. “Kremļa atbalstītie mediji jau kopš šā gadsimta sākuma īsteno pret Latviju vērstas diskreditācijas un dezinformācijas kampaņas, ar kuru palīdzību tiek izplatīti naidpilni vēstījumi, kas adresēti mazākumtautībām un starptautiskām mērķauditorijām un kuri veicina Latvijas sabiedrības šķelšanos.”