Rinkēvičs aicina uzņēmējus pievienoties amatpersonu vizītēm uz trešajām valstīm

Sanāksmes laikā Rinkēvičs uzsvēra ĀM līdzšinējo atbalstu uzņēmējiem, izmantojot vēstniecību, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecību ārvalstīs, Latvijas goda konsulu tīkla sniegtās iespējas, kā arī pauda gatavību sadarboties un risināt Latvijas uzņēmējiem svarīgus jautājumus.

Ministrs aicināja uzņēmējus informēt par problēmjautājumiem, ar kuriem viņi saskaras trešo valstu tirgos, lai nepieciešamības gadījumā tos risinātu ES līmenī. Ņemot vērā, ka šogad atjaunojušās Latvijas un ārvalstu amatpersonu vizītes, tai skaitā tiek plānotas vizītes uz Āfriku, Latīņameriku, Karību un Klusā okeāna reģiona valstīm, ārlietu ministrs aicināja uzņēmējus aktīvi paust savas intereses un pievienoties delegācijām.

Sēdes dalībnieki vienojās ciešāk sadarboties konkrētu jautājumu risināšanā, lai veicinātu uzņēmējdarbības konkurētspēju un eksporta pieaugumu.

Sanāksmē tika apstiprināts arī Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājums LIAA ārējo pārstāvniecību tīkla izmaiņām 2023.gadā. Tika pieņemta zināšanai arī LIAA direktora Kaspara Rožkalna sniegtā informācija par LIAA ārējo pārstāvniecību darba rezultātiem 2022.gadā un sasniedzamajiem mērķiem 2023.gadā.

Sēdes dalībnieki pārrunāja EM rosināto jautājumu par ekonomisko attiecību attīstības perspektīvām un sadarbības iespējām ar Āziju.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis runāja par nozarei aktuālo sadarbību ar Centrālāzijas un arī Āzijas reģionu, proti, kā efektīvāk atbalstīt un sekmēt pasākumus un aktivitātes, kuras ir vērstas uz tranzīta ceļu saglabāšanu un attīstību.

Zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) uzrunāja klātesošos par atbalstu eksporta veicināšanas pasākumiem, tai skaitā lielajiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem. Tika uzsvērta arī kopējā Latvijas valsts tēla nozīme, pārstāvot valsti starptautiskajos pasākumos, tāpēc padome lēma turpināt diskusiju par valsts tēlu nākamajā sēdē.

Sēdes noslēgumā ārlietu ministrs informēja par sankcijām un to apiešanas nepieļaujamību, uzsverot, ka sankciju ieviešana ir process, ko pastāvīgi jāuzrauga un jākoriģē. Ņemot vērā, ka sankcijas ir plašas un arī sarežģītas, ārlietu ministrs aicināja nozaru ministrijas un atbildīgās iestādes iesaistīties sankciju apiešanas mēģinājumu novēršanā.

Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padome ir Ministru kabineta 2012.gadā izveidota koleģiāla un koordinējoša institūcija ārlietu ministra vadībā, kuras mērķis ir nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes un citu institūciju sadarbību sekmīgas ārējās ekonomiskās politikas veidošanā un īstenošanā.