“Tirgos iecenotās izmaiņas būs drīzāk banku peļņu samazinošas, cerams, mazinot bažas par it kā pārmērīgo peļņu,” tiešsaistes žurnālam KLIK stāsta Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš norāda, ka iemesli banku krahiem ASV un arī nedienām Šveices bankā “Credit Sussie” ir atšķirīgi, taču tie atstās jūtamu nospiedumu banku sistēmās pasaulē.

“Iemesli satricinājumiem ASV un Šveicē ir ļoti atšķirīgi,” stāsta Strautiņš. Viņš skaidro, ka ASV banku regulatori pieļāvuši situāciju, ka daudzas valstī esošās bankas uzņemas lielu procentu likmju risku. “Pat ja kādam vērtspapīram nav defolta riska, kā tas ir ar ASV valsts obligācijām, to tirgus cena samazinās, ja pieaug procentu likmes,” saka ekonomists. Viņš ir pārliecināts, ka kopš globālās finanšu krīzes 2008.gadā ASV valdība ļoti stingri uzraudzījusi lielākās valsts bankas, kuras uzskata par sistēmiski nozīmīgām, tomēr to skaits ir salīdzinoši neliels – mazāk par 10. “Netika ņemts vērā: pat ja kādas bankas darbības apturēšana tiešā veidā valsts ekonomiku smagi neietekmē, šī ziņa var izraisīt arī lavīnas efektu, kā tas notika Silicon Valley Bank gadījumā,” skaidro eksperts.

Savukārt ar Šveices banku “Credit Sussie” (CS) bija krietni citādāk. KLIK jau iepriekš rakstīja, kas veicināja CS bankas lejupslīdi, un tam piekrīt arī Strautiņš, sakot: “Šīs bankas galvenā problēma bija reputācija, ko bija sabojājusi gara skandālu virkne.” Viņš vēlreiz uzsver, ka atšķirībā no ASV gadījuma CS neveiksmes cēlonis nebija regulatoru pieļautās kļūdas, bet gan bankas šaubīgā pagātne. Piemēram, tā esot maksājusi vairākus pat miljardos mērāmus sodus par naudas atmazgāšanas novēršanas prasību neievērošanu. Tāpat riska vadības problēmas atklājušās, kad 2021.gadā bankrotēja divi ar banku saistīti privātā kapitāla pārvaldīšanas uzņēmumi Greensill Capital un Archegos Capital, – arī tad zaudējumi bija mērāmi miljardos.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X