SKT lēmums ir signāls no starptautiskās tiesiskās vides, ka pārmetumi par kara noziegumiem ir ļoti nopietni. Krievijas reakcija, ja paklausās bijušo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu, ir sašutuma pilna un varbūt arī satraukta.
"Tas nozīmē, ka tas viņus ir aizķēris," uzsvēra Riekstiņš.
Īpašas uzmanības vērts apstāklis varētu būt tāds, ka Krievijas reakcija fokusējusies, ne tik daudz pasakot, ka šī apsūdzība pēc būtības neatbilst īstenībai un Krievija, prezidents, bērnu tiesībsargs neko nav pārkāpis, bet, Medveda vārdiem runājot, - kā SKT vispār iedrošinājās vienu ANO drošības padomes dalībvalsts vadītāju apsūdzēt.
Riekstiņš uzskata, ka SKT lēmums liek aizdomāties Putinam apkārtesošajiem un pietuvinātajiem cilvēkiem par to, kas, iespējams, ar viņiem reāli varētu notikt.
"Es domāju, ka tas neapšaubāmi liek aizdomāties. Ja Putina gadījumā vēl ir diskusija starp SKT dalībvalstīm, vai izdotais orderis ir prioritārāks iepretim tradicionālai valstu vadītāju imunitātei, tad attiecībā uz šo bērnu tiesībsargu ir skaidrs, ka nekādu imunitāšu nebūs un tikpat labi var tikt attiecināts uz citām amatpersonām. Tas liek aizdomāties, kādas tam varētu būt sekas," norādīja Riekstiņš.