Digitālā kartē apskatāmi 1941. un 1949. gadā deportēto Latvijas iedzīvotāju saraksti (3)

Kartes saite atrodama arī šeit https://deportetie.kartes.lv/

Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju.

Pieminot deportāciju upurus šodien galvaspilsētā notiek vairāki piemiņas pasākumi,  informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

No rīta plkst.10 pie Šķirotavas stacijas notika piemiņas brīdis. Tajā piedalījās jauniešu koris "Balsis" Inta Teterovska vadībā, Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas skolēni un skolas jaunsargi, kā arī represēto biedrības pārstāvji un Rīgas domes vadība.

Savukārt plkst.13 Ārlietu ministrija un biedrība "Latvijas Politiski represēto apvienība", pieminot un godinot 1949.gada komunistiskā genocīda politisko represiju upurus, organizēja svinīgu piemiņas ceremoniju pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla "Vēstures taktīla" Latviešu strēlnieku laukumā.

Ceremonijā piedalījās arī augstākās valsts amatpersonas.

Pēc svinīgā pasākuma notika gājiens uz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus. Pie Brīvības pieminekļa dziedāja zemessardzes koris "Stars" diriģenta Ārija Šķepasta vadībā.

Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas tautu tās cīņā pret agresīvo Krieviju, jo tas ir ļaunums, bet ar ļaunumu nevar vienoties, uzrunā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumā pie padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla "Vēstures taktīla" uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš uzsvēra, ka pirms 75 gadiem šādā pašā marta dienā desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju tika deportēti uz Sibīriju. "Notika tas, ko mēs šodien dēvējam par komunistisko genocīdu pret Latvijas tautu. Notika tas, no kā daudzi baidījās, tādēļ devās pretošanās cīņās pret Staļina režīmu, pret padomju režīmu. Cīnījās gan mežos, gan pilsētās, bet tajā brīdī tika uz brīdi uzvarēti," sacīja politiķis.

Prezidents uzskata, ka atbalstīt Ukrainu ir nepieciešams līdz tās pilnīgai uzvarai. Tas tiks darīts līdz pilnīgai brīvības uzvarai pār nebrīvi.

Viņš aicina šodien godināt visus tos, kuri gāja bojā Staļina lēģeros. Aicinu pieminēt visus tos, kuri šobrīd turpina cīnīties pret ļaunumu.

Vakarā plkst.18 Mazajā ģildē notiks koncerts "Atvērtais logs", kurā piedalīsies Arnis Miltiņš, Kārlis Miltiņš, Jānis Miltiņš un Laima Miltiņa-Rode .

Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē plkst.18 Zemessardzes koris "Stars" rīkos koncertu "Man Dzimtenes celiņš dārgs", kas veltīts komunistiskā genocīda upuru piemiņai, informēja Zemessardzes štāba Vadības grupas Sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Meijere.

Koncerta programmā iekļautas Emiļa Melngaiļa un Pētera Barisona kora kompozīcijas. Īpaši pieminot politiski represēto izsūtīšanas gadadienu, skanēs pirmā un ceturtā daļa no Melngaiļa Latvju rekviēma, kas tapis piecpadsmit gadu laikā no 1906. līdz 1921.gadam. Rekviēma dzejas autori ir Vilis Plūdonis un Rainis.

Koncertā līdzās Zemessardzes korim "Stars" diriģenta Ārija Šķepasta vadībā ar dzejas lasījumiem uzstāsies aktrise Anita Grūbe.

No plkst.19 līdz plkst.20.20 Rīgas Domā notiks koncerts komunistiskā genocīda upuru piemiņai, kurā tiks atskaņots V. A. Mocarta "Rekviēms".

To atskaņos orķestris "Rīga", Rīgas kamerkoris "Ave Sol", Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, diriģents Jurģis Cābulis, solisti Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ilze Grēvele-Skaraine, Mārtiņš Zvīgulis un Rihards Mačanovskis. Rekviēms mūzikā tradicionāli tiek veltīts mirušo piemiņai, aizlūdzot par mirušo dvēselēm.

Arī Rīgas Svētā Jāņa baznīcā plkst.19 notiks deportāciju upuru piemiņas koncerts "Aizvestajiem", informēja Sibīrijas bērnu fondā.

Koncertā piedalīsies Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) jauktais koris "Sōla", mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons, diriģenti Artūrs Oskars Mitrevics un Jurģis Rāts un solisti - vokāliste Annija Kristiāna Ādamsone, pianists Artūrs Oskars Mitrevics un ērģelniece Ilze Reine.

Koncerta programmā iekļauti latviešu komponistu Lūcijas Garūtas, Emīla Dārziņa, Pētera Vaska, Pētera Plakida, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Raimonda Tigula, Ērika Ešenvalda un citu skaņražu darbi.